Paziņoti 'Kim? Open Call 2023' konkursa laureāti

"Kim? Open Call 2023" mērķis ir veicināt Latvijas laikmetīgās mākslas un ar to saistīto procesu attīstību un pamanāmību, sniedzot fokusētu uzmanību un attīstot dialogu starp mākslinieku/kuratoru un/vai mākslinieku/kuratoru kolektīvu un mākslas institūciju. Šī konkursa ietvaros par jaunās paaudzes māksliniekiem, kuratoriem un citiem radošo prasmju pārstāvjiem tika uzskatītas personas vecumā no 18 līdz 30 gadiem. "Kim? Open Call" iniciatīva radās 2016. gadā ar mērķi veicināt daudzsološu un talantīgu mākslinieku un/vai kuratoru savlaicīgu atklāšanu, nodrošinot pēc iespējas labākus priekšnosacījumus un ietvaru viņu radošās ieceres veiksmīgai īstenošanai. Iepriekšējie "Kim? Open Call" laureāti ir mākslinieki Jānis Dzirnieks, Toms Harjo, Jānis Krauklis, Sabīne Šnē, kā arī kuratore Laura Brokāne.

Kā uzlūkot kolektīvo ticību vai neticību reliģijai pēc perioda, kurā tā oficiāli neeksistēja, taču vienlaikus vienoja sabiedrību, dodot patvērumu un glābiņu? Kā aplūkot to, kā vizuālie, telpiskie un skaņu (vai klusuma) elementi var izraisīt svētlaimīgu sajūsmu, tieksmi apbrīnot iespaidīgo telpu vai altāri? Gulbes jauktu mediju instalācija tiks veidota ap video, kas tapis, apvienojot kolektīvo un personīgo atmiņu fragmentus, 1971. gadā it kā pēc zibens spēriena nodegušās Vārmes baznīcas barokālā interjera arhīva fotodokumentāciju, "TV Skrunda" sižetus, kuros Gulbe redzama dziedot skolas korī-ansamblī atjaunotās Vārmes baznīcas altāra priekšā, kā arī tekstus no grāmatas "Esmu ateists. 25 atbildes uz jautājumu: Kāpēc Jūs esat ateists" (1982). Gulbes izstāde-pētījums uzmanīgi pārjautā reliģijas un estētikas attiecības, vienlaikus analizējot autores neitrālo (neizlēmīgo – ne "jā", ne "nē") nostāju attiecībā uz kādas reliģijas praktizēšanu.

Annemarija Gulbe (1997) strāda ar fotogrāfiju, video un instalāciju. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas vizuālās komunikācijas nodaļu (2021). Pašlaik viņa atgriezusies no prakses kuratoru kolektīvā "Komplot" (Briselē, Beļģijā) un turpina studijas Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā. Māksliniece apguvusi fotogrāfiju ISSP Skolā un Andreja Granta studijā Annas ielā, papildinājusi zināšanas dažādās meistarklasēs, tostarp ISSP vasaras skolās. Saņēmusi Grand Prix balvu laikmetīgās mākslas biennālē "Jeune creation Européene" Parīzē (2019), ieguvusi FK Balvu kā labākā jaunā latviešu fotogrāfe (2018). Viņas darbi tikuši publicēti grāmatās "Latvijas Fotogrāfija" un "Did you notice me?", Belgradas fotomēneša jauno talantu konkursa finālistu katalogā, žurnālos "Jezga" un "Veto Magazine". Annemarija piedalās grupu izstādēs un sarīkojusi divas personālizstādes, eksponējot darbus no fotosērijas "Love re-search" – fotofestivālā "Organ Vida" Zagrebā (2019) un ISSP galerijā Rīgā (2020), kas izraisīja cenzūru, diskusiju par ķermeņi un tā reprezentāciju mākslā. Pēdējā mākslinieces personālizstāde norisinājās galerijā "Look!" Rīgā (2023).

"Trausluma arhīvs" ir mākslinieces Karlīnas Mežeckas un kuratores Žanetes Liekītes kopā radīta laika kapsula, kas glabā reģionālās zemapziņas trauslos formēšanās apstākļus un pieķeršanos laiktelpas citādībai. Ar intuitīvu ievirzi pārstrādājot pagājušo nākotnei, tajā ietvertas delikātas un emocionāli piesātinātas materialitātes, kas pārtulkotas citās. Intīmi uzplaiksnījumi telpā ir sasaistīti ar dūmakas plīvuru, bez skaidri redzamiem savienojuma punktiem. Attēlotā "pagātnes pēdu dzīšana" brīžiem ir atstāta pusratā, ar pazaudētu tālāko pavedienu, citviet "piedomāta klāt", gluži kā atmiņas mehānismiem aizpildot izdegušos, baltos plankumos. "Laika slēpnī" atrodamās dekonstruētas sensorās atmiņas un objekti kolāžveidīgā manierē rotaļājas ar skatītāja materialitātes uztveri, it kā pārnesot prieksteču atziņas jaunos naratīvos. Caur zināšanu arheoloģijas lēcu, draudzējoties ar R. Smitsona atziņu par "nākotni kā apvērstu pagātni", "Trausluma arhīvs" tiecas atsegt izdegušos laukumus un uzrakstīt poētiskas pašanalīzes "tagadnes vēsturi".

Karlīna Mežecka (1995) pašlaik dzīvo un strādā Londonā, Apvienotajā Karalistē. Ieguvusi bakalaura grādu Latvjias Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā (2020) un maģistra grādu Londonas Karaliskajā mākslas koledžā Keramikas un stikla nodaļā (2022). Nesenākās izstādes: "Black Market 3" ("Kim?", Rīga, 2022), "Sinhronitātes" (Vagonu iela, Rīga, 2022), "My Empty Shell" ("Candid Gallery", Londona, 2022), "Melting Pot" (Londona, 2022), "Security Patterns" ("Galerija Low", Rīga, 2022), "Surrender" ("PILOT Galerija", Rīga, 2021).

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir trešā straujāk augošā lidosta Eiropā. Lidostas vadošā aviokompānija ir "Air Baltic", taču otra populārākā aviokompānija ir "Ryanair", kas 2022. gadā Rīgā investēja 165 miljonus eiro un atklāja 16 jaunus maršrutus. "Ryanair" mārketinga stratēģija šim galamērķim apstājas pie zemām cenām un naktsdzīves apskata ceļveža veidā, atstājot latviešu bagāto kultūras mantojumu ārpus uzmanības loka. Piemēram, atšķirībā no vairuma citu Eiropas galamērķu, suvenīri Rīgā joprojām ir vietējo amatnieku roku darbs. Lai gan šie objekti raksturo valsts folkloru un vēsturi, tie nesaskan ar "Ryanair" zīmola tūlītējā patēriņa būtību. Ar šo projektu Gundega un Ieva vēlas pārtulkot "Ryanair" mentalitāti un viņu izpētes iegūto informāciju eksponātos, izmantojot tūrisma medijus un objektus kā izejmateriālus. Sadarbojoties ar grafisko dizaineri, autoru duo pievērsīsies vārda "lēts" nozīmes apspēlēšanai, prezentējot to kā jēdzienu, kas atspoguļo vairāk nekā tikai zemas kategorijas cenu. "Lēts" šī projekta ietvaros tiek skatīts kā veids, lai skatītos uz pasauli, sākot ar starptautiskajām robežām līdz mārketinga stratēģijām un "lētuma" ietekmi uz vidi.

Ieva Jakuša (1996) un Gundega Strauberga (1996) absolvējušas Eindhovenas Dizaina akadēmiju 2020. gadā. Paralēli, attīstot savu praksi, viņas ir apvienojušās vairāku projektu attīstībā, kur Gundegas vizuālo pieeju naratīvu veidošanai stirprina Ievas kritiskais skats, pētnieciskās prasmes, kas viena otru izaicina un papildina. Viņu darbi ir izstādīti Eiropas ievērojamākajos dizaina pasākumos, kā, piemēram, Nīderlandes un Milānas dizaina nedēļās. Viņas ir arī dažādu konkursu laureātes, tai skaitā, Talantu stimulēšanas fonda balvas ieguvējas Nīderlandē.