Vineta Kaulača skaidro, ka "Vīzijas un sliekšņi - 2" izstādes īpatnība ir tās mijiedarbība ar Austrijas unikālo, pilnībā stikloto kultūras centra arhitektūru. ""Kunsthaus Weiz" tiek izstādīta lielformātu darbu sērija, kas uzlūko telpu, telpiskās attiecības un laiku kā dimensijas, kuras ieraugāmas, pateicoties izmaiņām un distancei," stāsta Kaulača. "Šī darbu sērija vienkopus tiek izstādīta pirmo reizi. Savos darbos esmu pastiprināti pievērsusies telpas un laika pieredzes iespējamiem definējumiem glezniecībā, izmantojot atsauces publiski pieejamās telpās ar tām raksturīgo arhitektūras valodu. Izstāde Austrijā iedvesmo ar saspēli starp izstādes darbiem un telpu – ne tikai izstāžu zālēm, bet visu celtni kopumā, kas ir lielisks laikmetīgās arhitektūras un kultūras būves piemērs, ko īstenojuši "Dietmar Feichtinger Architecte". Pati izstāde nav atraujama no telpas, kurā darbi tiek eksponēti, un šajā gadījumā telpas risinājuma mūsdienīgie un ažūrie paņēmieni, gaisīgais un nepārtrauktais pilna augstuma stiklojums, vedina uz saspēli arī ar ārtelpu un skata punktu dažādību," atklāj māksliniece.
Gleznotāja un mākslas zinātniece Sigita Daugule savos darbos ietver slāņošanas procesu. "Pirmo reizi kopā ar Vinetu un Māri izstādījāmies pagājušā gada jūnijā Viļņā un paši bijām pārsteigti par to, cik mūsu darbi labi izskatās kopā," stāsta Daugule. "Mēs esam ļoti dažādi kā mākslinieki, tomēr mūsu gleznas savstarpēji "neēdas", tās lieliski papildina viena otru. Veicas izstādes nosaukums ir tāds pats kā Hamburgā – "Vīzijas un sliekšņi", tomēr šīs ir divas pilnīgi dažādas izstādes ar dažādiem darbiem. Hamburgas galerijas telpas noteica zināmu horizontālu ritmu, kamēr Veicas pilsētas galerijai ritms ir vertikāls, kas diktē arī izstādāmo gleznu izvēli," skaidro Daugule.
Mākslinieks Māris Čačka savos izstādes darbos attēlo aizvadīto gadu sajūtu un vīziju kopumu, kas turpina refleksiju abstraktā valodā par dabas norisēm, dabas ritmiem, cilvēku un to vietu dabā. "Dažādos laikos dabā notvertais un piedzīvotais vēl arvien nosaka ritmu, dinamiku un kolorītu, kas iemājo kā lielformāta kompozīcijās, tā mazākos kvadrāta formas darbos," stāsta Čačka. "Darbi ir daļa no mākslinieka "nospiedumiem" un es vēlos, lai šie "nospiedumi" rod sarunu ar skatītāju, veidojot jau citus stāstus. Maniem darbiem ir simboliski, tikai man nodefinēti nosaukumi, tie ir viegli interpretējami. Darbi runā par zināmiem un izsapņotiem cilvēkiem, bet arī par mani, maniem pārvarētajiem, nepārvarētajiem un priekšā esošiem sliekšņiem, par kuriem vēl pat neko nezinu ne es, ne kāds cits," savus darbus raksturo mākslinieks.
Izstādes "Vīzijas un sliekšņi - 2" kuratori ir Pāvels Terentjevs un Georgs Gratcers, to producē galerija SIVIA kopā ar organizāciju "ArtEcon" Austrijā. Izstāde apskatāma līdz 6. maijam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
