Ieejot Kuldīgas Mākslas nama pirmā stāva zālē, afiša vēstī, ka esat nonācis kuldīdznieku mākslinieku Ievas Vītolas-Lindkvistas un Oles Lindkvista izstādē "Vulkāns". Fotogrāfijas, zīmējumi un gleznas tapušas pēdējo divu laikā, tādu gadu, kas teju visu pasauli sagrāva un apturēja – tā bija gan pandēmija, gan krievijas karš Ukrainā. Arī abi mākslinieki Ieva un Ole nevarēja darboties savā studijā "M22". Bija jāizolējas, un tas rezultējās ar garām pastaigām. Ole sāka arvien vairāk un vairāk apmeklēt degradēto bijušās rūpnīcas "Vulkāns" teritoriju un fotografēja. Viņš atzīst, ka pamestas vietas vienmēr viņu uzrunājušas. "Tās mani iedvesmoja vairāku iemeslu dēļ. Visa situācija ar drupām un sabrukušajām lietām atgādināja man par kovidkrīzi. Tas kļuva par tādu kā metaforu vai simbolu tam, kas notika ar pasauli šai laikā."
Rūpnīca "Vulkāns" Kuldīgā sāka darboties 19. gadsimta otrajā pusē kā sērkociņu fabrika, pamazāk izauga par finiera rūpnīcu, kurā ražoja arī mēbeles, tā kuldīdzniekiem bija nozīmīga vieta paaudžu paaudzēs. Oles fotogrāfijas iedvesmoja Ievu. Kad izstādes kuratore Maija Rudovksa aicināja abus veidot kopizstādi, tēma jau bija izkristalizējusies. Ieva saka: "Domājot par to, kāds ir šis vulkāns un kāds ir tas milzīgais spēks, kuru vulkāns var radīt. Lēnām nonācām pie tā, ka ir tā vulkānu ārējā pasaule, kas ir šī te teritorija un tā degradētā vide. Iekšējā pasaule bija, protams, mana tēma."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
