Arī šogad nominētajā izstādē "Dejorgāns / Tanzorgan" Deičmane pievēršas cilvēku iekšējām norisēm un traumatisku vēstures notikumu atstātajiem nospiedumiem tajās, proti, māksliniece iztirzā 90. gadu skaudro realitāti nelielā lauku ciematiņā un cilvēka spēju tajā izdzīvot. Kā nomināciju balvai pamato "Purvīša balvas" ekspertu darba grupas locekle Līna Birzaka-Priekule: "[..] Izstādē apvienojas gleznieciski, performatīvi, skaņu un objektu mākslas izteiksmes mediji, kas rada imersīvu pieredzi skatītājam, telpas burtiski iesūc un nelaiž vaļā. Ikkatrs no izteiksmes līdzekļiem rūpīgi izvēlēts un attēlo konkrētā objekta ideju. Uzskatu, ka nomināciju pamato mākslinieces spēja radīt vienlaikus intīmu un ievelkošu, kā arī eksistenciālu pieredzes telpu, varētu teikt, ka izstādei piemīt kas terapeitisks". Tieši radot šīs "telpas" – unikālus mikrokosmus, kas reflektē par mākslinieces iekšējās un ārējās pasaules norisēm, Deičmane īsteno, kā pati izsakās – "savas vietas meklējumus, savas ideālās pasaules zīmēšanu, tajā iegrimšanu un pazušanu".
Ko īsti nozīmē izstādes nosaukums?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
