Ceturtdien, 22. jūnijā, Itālijas pilsētā Milānā atklās RIXC mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita personālizstādi Deep Sensing (Sensorās dzīles), kas būs apskatāma Digitālās kultūras centrā "Meet" no 23. jūnija līdz jūlija beigām.
Izstādes kuratore ir "Meet" Digitālās kultūras centra dibinātāja Marija Gracija Mateja.
"Deep Sensing" atklāšana notiks starptautiskā simpozija "Jaunais digitālās mākslas atlants" (New Atlas of Digital Art) programmas ietvaros, kas ar nosaukumu "Vai cilvēki joprojām nepieciešami?" ("Are humans still necessary?) risinās mākslīgā intelekta mestos izaicinājumus digitālās mākslā un sabiedrības nākotnē.
"Deep Sensing" ir imersīva instalācija, kas vizualizē Zemes laikapstākļu un klimata datu mijiedarbību ar notikumiem mūsu Saules sistēmā.
"Deep Sensing" mākslas darba pamatā ir pirms 20 gadiem aizsāktā sadarbība ar Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra zinātniekiem, kas arī notika skaņas kontekstā. 2001. gadā RIXC organizēja pirmo starptautisko skaņas mākslas un radioastronomijas simpoziju Irbenes Radioteleskopā. Atgriešanās Irbenes radioteleskopā mūsdienās un jauna pētījuma uzsākšana notika Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratores Ievas Astahovskas pētījuma "Dekoloniālās ekoloģijas" ietvaros. Tādēļ jaunais pētījums notika jau citā kontekstā, kura priekšplānā izvirzās sociāli ekoloģiskās aktualitātes. Jaunā mākslas pētījuma "Deep Sensing" (2022) pirmā vizualizācija tika izstādīta kopā ar leģendārā "RT-32. Akustiskā telpa laboratorija" (2002) video LMMC izstādē "Dekoloniālās ekoloģijas" Rīgas mākslas telpā 2022. gada rudenī.
"Deep Sensing" vizualizācijā masīvā antena kļūst par virtuālu punktu mākoni, kas izseko kosmisko daļiņu plūsmai virzienā no Saules uz Zemi. Mākslinieki vizualizē un sonificē kosmosa un Zemes laikapstākļu un klimata datu mijiedarbības modeļus, radio imersīvu skaņas un datu ainavu.
Līdzās sociāli ekoloģiskiem jautājumiem un klimata izmaiņu tēmu risināšanai, māksliniekiem Šmitiem vienmēr ir bijusi svarīga arī sadarbība ar zinātniekiem. Sarunās ar Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra zinātniekiem arī šodien valda savstarpēja ieinteresētība un vēlme izprast komplicētos procesu dabā, Visumā un uz Zemes. Sadarbību starp mākslu un zinātni jēgpilnāku padara arī Irbenes radioteleskopā iegūtie dati, kas tiek izmantoti mākslas darbā. Mākslinieku Šmitu veiktā intervija ar Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra zinātnieku Vladislavu Bezrukovu jau kļuvusi par neatņemamu "Deep Sensing" instalācijas daļu, kas iztulkota itāļu valodā arī tiks izstādīta "Meet" Centra galerijā. Intervijā ar zinātnieku tiek iezīmētas nākotnes vīzijas ne tikai melno caurumu noslēpumu izzināšanā, bet arī nepieciešamība pēc sarežģītām mākslīgā intelekta sistēmām un datoru resursiem ārpuszemes civilizācijas meklējumos, kur jāapstrādā neiedomājami liels datu daudzums. Tomēr māksliniekus visvairāk ieinteresēja zinātnieka atbilde uz jautājumu par tāda starpdisciplināra pētījuma potenciālu, kurā tiku meklētas korelācijas starp Zemes laikapstākļu un klimata datiem un norisēm mūsu Saules sistēmā.
Lai radītu "Deep Sensing" liela mēroga vizualizāciju "Meet" centrā, mākslinieki izvēlējās izmantot trīs galvenās datu kopas: pirmā datu kopa reprezentē kosmisko daļiņu plūsmu virzienā no Saules uz Zemi, proti, tie ir dati, kas iegūti, veicot Saules novērojumus Irbenes radioteleskopā RT32. Otrā datu kopa ir dati no Saules ietekmes uz jonosfēru, kas arī iegūti Irbenē, bet ar citām antenām, un trešā kopa ir sensoru dati no Zemes vēju mērījumiem Ventspils rajonā.
Jaunajā vizualizācijā arī pašas milzu antenas vairs nav attēlotas kā masīvs objekts, bet gan kā nemateriāls punktu mākonis, kas rotē, atstājot savas trajektorijas pēdas, sekojot kosmiskajiem objektiem. Virtuālās antenas izseko kosmisko daļiņu plūsm no Saules uz Zemi, kas ietekmē jonosfēras mākoņus, sasniedz Zemes atmosfēru un mijiedarbojas ar zemes vējiem.
Veidojot imaginārus datu modeļus par Saules fenomenu un Zemes laikapstākļu mijiedarbību, Deep Sensing vērš uzmanību uz potenciālajām nākotnes pētniecības jomām, atklājot iespējamās saiknes starp kosmosa novērojumiem un klimata pētījumiem. Kosmosa laikapstākļu un sauszemes vēja dati tiek sonificēti un apvienoti ar lauka ierakstiem no Irbenes radioteleskopa, papildinot vizualizētās datu plūsmas ar imersīvu skaņas ainavu.
Personālizstādē Milānā, mākslinieku jaunais mākslas darbs Deep Sensing (Immersive 2.0) ir speciāli radīts "Meet" Digitālās mākslas centra unikālajai Imersīvajai telpai, kas paredzēta liela mēroga digitālām instalācijām ar vienotu nepārtrauktu vizuālo attēlu uz trīs telpas sienām, ko nodrošina 15 augstākās izšķirtspējas projektori, un telpiskas skaņas aprīkojumu.
Kūrējot Rasas Šmites un Raita Šmita personālizstādi "Deep Sensing" Milānā, izstādes kuratore Marja Gracija Mateja ir uzaicinājusi arī itāļu astrofiziķi Patrīciju Karaveo (Patrizia Caraveo), Nacionālā astrofizikas institūta (INAF) galveno pētnieci, sniegt zinātnieka skatījumu uz šo mākslas darbu, kurā satiekas māksla, skaņa un astrofizika.
"Meet" centrs atrodas 2000. gadā rekonstruētā vēsturiskā ēkā Milānas centrālajā rajonā Porta Venezia. "Meet" Interjera dizainu veidoja itāļu arhitekti "CRA-Carlo Ratti Associati" un Italo Rota, kas saņēma "Bigsee" Interjera dizaina 2021 balvu par visveiksmīgo mūsdienu laikmeta multifunkcionālas kultūras vietas interjeru.
Rasa Šmite un Raitis Šmits ir mākslinieki, kas dzīvo un strādā Rīgā (Latvijā) un Karlsrūē (Vācijā), Jauno mediju kultūras centra RIXC līdzdibinātāji, RIXC Mākslas un zinātnes festivāla līdzkuratori un žurnāla "Acoustic Space" galvenie redaktori.
Izstādi "Deep Sensing" Milānā līdzproducē "Meet" sadarbībā ar RIXC komandu, radošajiem programmētājiem un māksliniekiem Kristapu Biteru un Jurģi Peteru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!