Kultūrtelpā 'Ola Foundation' atklās trīs jaunas izstādes

Izstādē "Līdzās ideālam", kuras kuratores ir māksliniece Sandra Krastiņa un "Ola Foundation" dibinātāja Ilze Pīlēna, piedalās 29 Latvijas mākslinieki: Anna Ābola, Aigars Bikše, Elīna Brasliņa, Jānis Deinats, Krista Dzudzilo, Andris Eglītis, Kristaps Ģelzis, Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Reinis Hofmanis, Ieva Iltnere, Rasa Jansone, Gvido Kajons, Vineta Kaulača, Frančeska Kirke, Sandra Krastiņa, Dace Lielā, Jānis Mitrēvics, Ģirts Muižnieks, Gļebs Panteļejevs, Līga Purmale, Krišs Salmanis, Olga Šilova, Marta Veinberga, Andris Vītoliņš, Edgars Vērpe, Aija Zariņa, Vija Zariņa un Kaspars Zariņš.

Izstādē skatāmas vairāk kā 50 gleznas, fotogrāfijas, skulptūras un digitālie mākslas darbi no autoru, "Ola Foundation", Zuzānu un "Vitols Contemporary" kolekcijām. Tās koncepcija balstās trīs lielumos: dabas ideāls, sievietes ideāls un laiks.

"Sabiedrība vienmēr ir tiekusies formulēt ideālus mākslā, kultūrā, mūzikā, visās sabiedrībai nozīmīgās dzīves omās. Katram vēstures posmam ir raksturīgi savi spēcīgi ideāli, kas, izturējuši laika pārbaudi, nostiprinās kā konkrētā laika kultūras kanons. Mainoties laikmetam, līdzi mainās arī šie kanoni. Tā tas notiek cauri gadsimtiem, un šis laiks nav izņēmums. Arī Latvijā mēs esam savu ideālu meklējumos, kas visvairāk uzrunā sabiedrību, tās vērtības, vajadzības, arī kultūrā un mākslā," saka izstādes kuratores.

"Laiks transformē visu, arī mūs. Ukrainas karš ir radījis nedzēšamas brūces mūsu sabiedrībā, to skaitā kultūras telpā. Kara atbalss uz pašsaprotamajām vērtībām tagad liek mums paraudzīties no iespējamā apdraudējuma perspektīvas. Dzīvojam laikā, kad jo akūtāk izjūtam un novērtējam tās vērtības, kas mums ik dienu ir tepat pa rokai."

Izstādes "Sapņu kalendārs," kuras koncepta autore ir Olga Šilova, galvenā tēma ir Rīga, un falsificētas fotoreportāžas veidolā tā uzbur stāstu par savam laikam leģendāru sieviešu, dažādu kultūru skaistumu ideālu, viesošanos Rīgā. Venera un Afrodīte, Jaunava Marija, Marķīze de Pompadūra, Amēlija Erharte, Džozefīne Beikere, Merilina Monro, princese Diāna, Pamela Andersone –, dievietes, slavenības un pat geiša Čo-Čo-sana iemājojušas mums zināmajā Rīgas pilsētas vidē, liekot skatītājam izjust realitātes nobīdi un saskatīt Rīgas ielās un skvēros gabaliņu Amerikas, Japānas, Francijas, Anglijas vai Indijas, vēsta izstādes veidotāji. Aktualizējot piederības un identitātes tēmas, un uzdodot jautājumu - kādas kultūras liecības un pieminekļus atstās mūsu laikmets, un kādus vaibstus Rīga iegūs nākotnē?

Izstāde "Astoņdesmitie gadi. Latvija. Plakātu māksla," kuras kuratori ir Ilze un Uldis Pīlēni, pievēršas plakātam kā sava laika zīmei.

80. gadu plakāts bija īpašs veids kā māksliniekiem izpaust savas alkas pēc lielākas personīgās radošās brīvības. Plakātu žanrs atradās pirmsatmodas mākslas avangardā, un, jo īpaši kultūras plakātu mākslā, bija daudz vairāk iespēju necenzēti paust savu radošo domu. Tajos varēja ietvert zīmes, zemtekstus, signālus, kas liecināja par daudz augstākām brīvības alkām. Tieši šī iemesla dēļ plakātam pievērsās daudzi tobrīd vadošie Latvijas mākslinieki, un to vizuālā daudzveidība un spēja iesaistīt skatītāju gan emocionāli, gan intelektuāli, padarīja šos plakātus par nozīmīgu vēstures liecinieku un mākslas izpausmes formu Latvijas kultūras ainā. Izstādē sakatāma Laimoņa Šenberga, Gunāra Kirkes, Ilmāra Blumberga, Andra Brežes, Frančeska Kirkes, Georga Smeltera, Jura Dimitera, Gunāra Lūša, Jura Putrāma, Georga Smeltera, Gunāra Zemgala un Ivara Mailīša kultūras plakātu izlase no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja arhīviem.