Izstādē apskatāmi gleznotājas jaunākie darbi, kā arī gleznas no iepriekšējo gadu personālizstādēm.
Māksliniece Ieva Liepiņa strādā tradicionālajā eļļas tehnikā un darbus veido, izmantojot klasiskus žanrus – portretu, kluso dabu, ainavu, reizēm tos savijot vienu ar otru.
Realitāte gleznās tiek romantizēta un estetizēta. Cilvēks, dabas elementi, materiālā pasaule, urbānā vide ir poētisks tēls, emocionālā vēstījuma nesējs skatītājam.
Agrākajos darbos cilvēka figūra bieži tiek traktēta kā atpazīstama kultūrvēsturiska zīme vai idealizēts figūras vispārinājums. Šobrīd māksliniecei nozīmīgāks kļūst reālā laikabiedra portretējums.
Trīspadsmit gadus Ieva Liepiņa kopā ar gleznotāju Agniju Ģērmani organizē starptautiskus plenērus Mazirbē, glezno lībiešu portretus, viņu mājas un dārzus, tradicionālos tautastērpus. Izstādē skatāmi arī darbi no gleznu sērijas "Lībiešu aubes".
Ievas Liepiņas gleznās liela nozīme ir zīmējumam, viņu interesē ritmu un līniju plastika, detaļu smalka izstrāde. Krāsu intensitāte vietām tiek sakāpināta un krāsu laukumi tiek plāni lazēti viens virs otra, lai tādējādi saglabātu virsmas caurspīdīgumu un akvarelisku vieglumu.
Māksliniece gleznās dzīves mirkli apvieno ar savu emocionālo redzējumu, tiecoties atstāt vizuālu nospiedumu mūsu kopējo atmiņu restaurācijai.
Ieva Liepiņa dzimusi Rīgā, 1967. gada 7. septembrī. 1985. gadā beigusi J. Rozentāla mākslas vidusskolu un 1991. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas monumentālās glezniecības nodaļu profesora Induļa Zariņa vadībā. Ieguvusi maģistra grādu glezniecībā (2003) un keramikā (2014). Izstādēs piedalās kopš 1989. gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!