'Rīgas biržā' būs vācu romantisma mākslas izstāde

Projekta vadītāja un izstādes kuratore ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Ārzemju glezniecības kolekcijas glabātāja Ksenija Rudzīte.

Vācu romantisms kā svarīgs sava laika virzītājspēks Eiropas kultūrā ietekmēja turpmāko mākslas attīstību un izmainījaapkārtējās pasaules estētisko uztveri, raksta izstādes autore. Arī šodien interese par šo virzienu neizzūd, un periodiski romantisma dažādās šķautnes tiek atklātas izstādēs un ekspozīcijās Eiropas muzejos.

Romantisma ideoloģiskie priekšnoteikumi un estētika veidojās Vācijā 18. gadsimta beigās. Vilšanās apgaismības ideālos, traģiskie Francijas revolūcijas notikumi, Napoleona karaspēka iebrukums politiski sadrumstalotās Vācijas teritorijā pastiprināja sabiedrībā bezcerības un drūmās realitātes noskaņojumu. Šādos apstākļos vācu filozofu un literātu vidū dzima jauns pasaules uzskats, kura pamatā ir ideja par radošas personības pašvērtību, par intuīcijas nozīmi patiesības izziņā.

Vācu romantismam raksturīgs duāls redzējums ‒ pretstatā materiālai videi ir sapņu un jūtu sfēras bezgalīgums. Mākslinieku daiļrade pauž ilgas pēc augstākas ideālās realitātes, dzīves un mākslas harmonijas. Romantisma mākslas interešu objekti ir personības radošās izpausmes brīvība, emociju dinamika, dabas un cilvēka garīgā saikne, nacionālās vēstures notikumi, vēsta izstādes projekta vadītāja.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) vācu glezniecības un grafikas kolekcijās romantisma perioda māksla ir viena no lielākajām un būtiskākajām daļām. Izstāde piedāvā iepazīties ar aptuveni 300 darbiem no Latvijas un Igaunijas mākslas muzejiem, kuros vēsturiski izveidojušies bagātīgi 19. gadsimta vācu un vācbaltu mākslas krājumi. Līdzās Vācijas mākslinieku darbiem eksponēts vācbaltiešu, Austrijas un Šveices meistaru veikums, jo visas vācu valodā runājošās zemes vieno radniecīga mentalitāte, kultūras attīstība, mākslas skolas un mākslinieku savstarpējā migrācija. Vizuālais materiāls aptver laikposmu no 18. gadsimta 90. gadu beigām līdz 19. gadsimta 50. gadiem. Izstādes kodolu veido glezniecība un grafika, ko papildina tēlniecība, albumi, kā arī grāmatas un mākslinieku rokrakstu paraugi.

Arhitekte Liesma Markova iekārtojusi ekspozīciju tā, lai skatītājs izjustu īpašu noskaņu, dodoties līdzi romantiskai nakts ainavai. Nakts ir laiks, kad pazīstamais kļūst noslēpumains un neizdibināms, kad cilvēka dvēsele lido virs zemes sapņu valstībā. Drupas atgādina par pagātni un iemieso domu par materiālās pasaules īslaicīgumu. Aizejošas sievietes figūra asociējas ar cilvēka dvēseles mūžīgo tieksmi uz nesasniedzamo ideālu, bet zilā tāle simbolizē romantismam raksturīgo ideju par telpas un laika bezgalību, šādi tiek ieskicēta izstādes noskaņa.

Izstādi veido seši tematiskie atzari: "Dabas dvēsele" veltīta ainavai ‒ vācu romantisma iemīļotajam žanram. Sadaļā "Laikmeta liecinieki" ir redzami portreti un mākslinieku pašportreti, savukārt bērnu tēlus atklāj sadaļa "Dzīves sākums". "Itālija un citas zemes" atspoguļo gleznotāju ceļojumu iespaidus. "Pagātnes vīzijas" parāda mākslinieku skatījumu uz vēsturiskiem notikumiem, literāriem un mitoloģiskiem varoņiem, bet sadaļā "Mūžīgās tēmas" reprezentēti reliģiskā žanra darbi.

Izstādi papildina ceļojumu un piemiņas albumi. Boses zālē eksponēti 19. gadsimta vācu literatūras izdevumi un unikāli mākslinieku autogrāfi no Latvijas Universitātes Akadēmiskās un Latvijas Nacionālās bibliotēkas.