'Visu ģimeni pakļāvu mālēšanai'. LNMM atklās mākslinieces Birutas Delles izstādi

Izstādē "Gleznot katru dienu" eksponētas autores labi pazīstamās, bieži reproducētās figuratīvas kompozīcijas un ainavas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, mākslas centra "Zuzeum" un privātām kolekcijām.

Kā raksta mākslas kritiķis, publicists un šīs izstādes kurators Vilnis Vējš, Biruta Delle (1944) ir augstu novērtēta un izstāžu apmeklētāju mīlēta latviešu māksliniece, kura glezno jau vairāk nekā sešdesmit gadu.

Pedagogs Ansis Stunda mācīja viņu individuāli, jo saskatīja īpašu apdāvinātību. "Brīvā laika man vairs nebija – nekad. Bet es to arī negribēju," Delle raksta autobiogrāfijā (2007). Pēc pāris gadu studijām Latvijas Mākslas akadēmijā pie Konrāda Ubāna viņa augstskolu pameta. Atbalstu jaunā gleznotāja atrada starp bitņikiem kafejnīcā "Kaza". "Pēc Stundas šī bija mana otrā augstskola". Neskatoties uz nepabeigto izglītību, Birutas Delles darbus no 1967. gada pieņēma izstādēs. 1979. gadā viņa sarīkoja pirmo no vairākām personālizstādēm Latvijas Mākslinieku savienības izstāžu zālē, 1993. gadā – Valsts mākslas muzejā (tagad – LNMM).

Kā raksta Vējš, padomju laikā Delle dzīvoja it kā divās paralēlās pasaulēs: autores darbi parādījās oficiālajā izstāžu apritē, bet ikdiena noritēja ideālistiskā savstarpējas pašpalīdzības vidē, kur bija sastopami dažādi "autsaideri". Tomēr fokusā nešaubīgi atradās māksla: "Visu ģimeni pakļāvu mālēšanai. Nejutos vainīga, jo nekad neesmu izjutusi sevi kā sievieti – māti vai sievu. Es vienmēr esmu bijusi gleznotāja, kurai ir jāpilda sievietes pienākumi."

Biruta Delle bija ļoti ražīga, realizēja pārdrošus projektus – iekārtoja darbnīcas tālu no Rīgas, strādāja ar audzēkņiem neformālā studijā –, taču daudz kas no šādi radītā pazudis vai gājis bojā, raksta Vējš. Arī viņas daiļrade ietvēra divus virzienus: fanātiskas dabas, āra studijas, īpaši pievēršoties silto un vēso laukumu attiecībām, un vērienīgas daudzfigūru kompozīcijas, kurās izpaudās spilgtā iztēle. Mākslas pētnieki gleznotājas darbos saskata sirreālisma elementus, tomēr ar šo virzienu viņu saista vairāk automātiskās skicēšanas prakse nekā stila formālās pazīmes.

Biruta Delle ir publiski stāstījusi par personiskās dzīves sarežģījumiem: depresijas epizodi, pieredzi ar medikamentiem un meditāciju, tuvu cilvēku psihiskajiem traucējumiem un konfliktu, kas 1993. gadā rezultējās letāli. Tāpat par grūto krīzes pārvarēšanas ceļu, kurā mākslinieci glābušas sarunas ar mācītāju un – darbs. "Šīs sarunas uz mani iedarbojās kā zvērests: gleznot katru dienu."

Biruta Delle joprojām ar apskaužamu regularitāti rīko jaunāko darbu personālizstādes, viņas gleznas atrodas lielākajās valstiskajās kolekcijās un daudzo talanta cienītāju īpašumos.