Kopš 1924.gada, kad Aleksandrs Rusteiķis kopā ar ģimeni atgriezās Latvijā, viņa dzīve ir saistīta ar Jūrmalu. 1937.gadā Rusteiķi noīrēja pastāvīgai dzīvošanai māju Majoros, J.Pliekšāna ielā 53, kurā ģimene turpināja dzīvot arī pēc režisora nāves. Cauri kariem un okupācijām tika saglabāts vērtīgais dzimtas dokumentu un fotogrāfiju arhīvs. Pamatojoties uz tā izpēti, 1992.gadā Majoros atklāja Aleksandram Rusteiķim veltītu piemiņas ekspozīciju. Režisora meita Tatjana Sila kļuva par muzeja ekspozīcijas vadītāju, kura prata saistoši stāstīt par savu tēvu, bet māja kļuva par kino cienītāju un inteliģences pulcēšanās vietu, pastāstīja Ramāne.
1998.gadā, pēc namīpašuma denacionalizācijas, Tatjana Sila bija spiesta atstāt namu, kurā Rusteiķu dzimta nodzīvoja 61gadu. Ģimenes arhīvu un piemiņlietas Sila uzdāvināja Jūrmalas pilsētas muzejam, bet pati pārcēlās uz dzīvi Kauguros. Ierastā aktīvā dzīvesveida trūkums, vietas maiņa, veselības un finansiālās problēmas nomāca gan fiziski, gan garīgi, bet Tatjanas kundze nezaudēja optimismu. Ar Kultūrkapitāla fonda finansiālo palīdzību tapa manuskripts, bet vēlāk arī grāmata “Atmiņu lokos”. Tagad arī lasītāji var vairāk uzzināt par talantīgo, bet joprojām maz pazīstamo kinorežisoru, Konstantīna Staņislavska skolnieku Aleksandru Rusteiķi, kurš pirmskara Latvijā uzņēma 12 filmas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!