Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņa un klausīšanās paradumus, LaIPA sadarbībā ar Kantar TNS pētījumus "Mūzikas patēriņa indekss" veic kopš 2015. gada.
Runājot par Latvijas iedzīvotāju iecienītākajiem mūzikas žanriem, otrajā vietā aiz popmūzikas visvairāk respondentu minējuši rokmūziku (18%), bet trešajā – šlāgermūziku (10%) . Tālāk seko elektroniskā mūzika (7%), tikpat (7%) klasiskajai mūzikai, kam seko hip-hops (4%), kā arī džezs, blūzs (4%), indie/alternatīvā mūzika (3%) un metālmūzika (3%), kantrīmūzika (1%).
Pēc LaIPA veiktā pētījuma datiem, elektroniskās mūzikas žanram priekšroku salīdzinoši biežāk dod vīrieši, kā arī iedzīvotāji vecuma grupā 30-39 gadi; hip-hop mūzikas žanram priekšroku dod 18-39 gadus veci iedzīvotāji. Priekšroku šlāgermūzikai salīdzinoši biežāk dod 50-60 gadus veci, kā arī lauku teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji, popmūzikai – sievietes, savukārt indie/alternatīvajai mūzikai – 18-29 gadus veci iedzīvotāji.
Jaunākie pētījuma dati liecina, ka 44% iedzīvotāji mūziku visbiežāk klausās pārvietojoties ar transportlīdzekli, 32% to klausās mājās, savukārt 12% darba vietā.
No visiem aptaujātajiem 78% norādījuši, ka mūzikas ierakstus neiegādājas – 41% tos klausās interneta vietnēs un 37% mūziku klausās radio. Mūzikas ierakstus iegādājās 16% iedzīvotāju, no tiem 11% izmanto mūzikas straumēšanas vietnes, piemēram, "Spotify", "Deezer" u.c. Savukārt 3% aptaujāto mūzikas ierakstus iegādājas CD vai DVD formātos, 2% tos par maksu lejupielādē internetā un tikai 1% iegādājās vinila plates. LaIPA veikto pētījumu dati liecina, ka būtiski sarūk to iedzīvotāju skaits, kuri mūzikas ierakstus iegādājas tieši fiziskā formātā (CD vai DVD ierakstā).
"Pētījuma mērķis ir sekot līdzi tendencēm ilgtermiņā – kā gadu gaitā mainās Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņa paradumi. Salīdzinot datus dinamikā, ir interesanti novērot kā mūzikas patērētājs no radio klausītāja pāriet uz interneta vidi. 2015. gadā radio kā populārāko avotu mūzikas patēriņam ikdienā norādīja 81% respondentu, savukārt 2019. gadā tie ir vien 37%. Tāpat pētījuma dati skaidri parāda Latvijas sabiedrības "vēlmi maksāt" par mūzikas ierakstu iegādi. Salīdzinot ar citiem līdzīgu pētījumu datiem kaimiņvalstīs, Latvijā ir izteikti mazāka sabiedrības daļa, kura ir gatava tērēt līdzekļus mūzikas straumēšanas servisu abonementam vai legālai mūzikas failu iegādei. Finanses mūzikas iegādei Igaunijā atvēl 31%, Lietuvā 25%, bet Latvijā vien 16% iedzīvotāju," stāsta biedrības "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība" (LaIPA) izpilddirektore, Liena Grīna.
Vēlme izmantot mūziku bezmaksas, joprojām ir aktuāla tēma arī Latvijā. Salīdzinot ar 2019. gada pavasara pētījuma datiem, šobrīd par 9% palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri kopē mūzikas ierakstus izmantojot YoutTube, tos pārveidojot MP3 formātā – tie ir 59% iedzīvotāju, izteikti vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem. Neskatoties uz mūzikas straumēšanas ēras uzplaukumu, pētījuma rezultāti liecina – vairāk nekā puse jeb 55% Latvijas iedzīvotāju vēl joprojām kopē mūzikas ierakstus. 26% mūzikas kopēšanai izmanto viedtālruni, 24% izmanto datoru un 19% aptuveni jeb piektā̄ daļa izmanto USB zibatmiņu.
Pilnu pētījuma prezentāciju iespējams aplūkot LaIPA mājaslapā.
