Mūžībā devusies Dailes teātra leģenda – aktrise Lilita Ozoliņa

Aktrise dzimusi 1947. gada 19. novembrī Rīgā. Mācījusies Tautas kinoaktieru studijas Līvijas Akurāteres un Aloiza Brenča kursā. 1971. gadā beigusi Dailes teātra 4. studiju, vienlaicīgi iegūstot Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes augstāko izglītību specialitātē "Profesionālā teātra un kino aktrise".

Lilitas Ozoliņas skatuves mūžs aizritējis Dailes teātrī, bet kino skatītājiem viņa pazīstama no tādām filmām kā "Melnā vēža spīlēs", "Kad lietus un vēji sitas logā", "Klāvs, Mārtiņa dēls", "Ezera sonāte", "Cīrulīši", "Maija un Paija", daudzsēriju filmām "Ilgais ceļš kāpās" un "Zītaru dzimta", un daudzām citām. Aktrise filmējusies arī jaunākajās latviešu filmās - Ināras Kolmanes "Bille" un Viestura Kairiša "Melānijas hronika".

Kā raksta viņas kolēģi, Lilitas Ozoliņas talants un inteliģence veidojusi Dailes teātri jau vairāk nekā pussgadsmitu. Teātrī aktrise strādāja kopš 1966. gada un viņas leģenda ir kļuvusi par neatņemamu daļu no Dailes kanona.

"Dailes teātrī Lilita bija dīva un leģenda. Viņas darbs bija izcils, tik smalks un dziļš. Ārkārtīgi sāpīgs zaudējums Dailes teātrim, Latvijas teātrim un pasaules kino mākslai. Mums gan kolektīvam kopumā, gan personīgi katram. Zaudējums ir negaidīts," teikts teātra piemiņas vārdos.

Savu lielo un traģisko varoni Āriju Lilita Ozoliņa sagaidīja ar lomu Raiņa traģēdijā "Indulis un Ārija" (1987) viņas skatuviskā esība ir smalkas jūtu dzīves caurausta, un pārliecina ar īstas, traģiskas mīlestības spēku.

Lilita Ozoliņa savas profesionālās dzīves plašāko skatītāju mīlestību saņēma pēc viņas lielajām kino lomām, kas daudziem miljoniem cilvēku bijušajās padomju valstīs viņas tēlos ļāva atpazīt Latviju. Par lomu daudzsēriju filmā "Ilgais ceļš kāpās" nesenā intervijā Lilita teica: "Ilgais ceļš kāpās" man nav tikai kārtējā filma vai viena loma klāt pārējām. (..) "Ilgais ceļš kāpās" ir mans dvēseles parāds, kas tiek atdots maniem vecākiem."

Lilita Dailes teātra pēdējām sezonām iedeva divas neaizmirstamas mātes lomas. Tā bija Henrieta Iskariota (S. A. Girga "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu", 2022) un titulloma Floriana Zellera lugas "Māte" iestudējumā (2020), kur viņa uzcēla pieminekli mātes mīlestībai – tik pretrunīgai, taču neizmērojami lielai un spēcīgai.

"Lilitas Ozoliņas ieguldījums Latvijas teātra un kino mākslā ir neizmērojams un nemirstīgs – tikai pazīstot Lilitu bijis iespējams atklāt to daudzpusību un bagātību, kas nāca no viņas personības un tika iedzīvināts visās viņas lomās," atvadu vārdos raksta kolēģi.

Lilita Ozoliņa saņēmusi Lilitas Bērziņas balvu (2008). "Spēlmaņu nakts" balva kā gada labākajai aktrisei par Alises lomu Augusta Strindberga lugas "Nāves deja" iestudējumā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (1996). Par lomām M. Bogavacas lugas "Ka tavu tēti!" iestudējumā nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai kā gada aktrise otrā plāna lomā.