Gogolis Getliņos. Recenzija par Nacionālā teātra iestudējumu 'Revidents'

Nacionālā teātra "Revidents" ir Krievijas jaunās paaudzes režisora Ņikitas Kobeļeva debija Latvijas teātrī. Savā astoņus gadus ilgajā karjerā režisors jau nopelnījis vairākas balvas un iestudējis virkni klasiķu: Gorkiju, Brehtu, Ibsenu, Horvātu, Zīskindu un tagad arī Gogoli. Kobeļevs nenāk tukšā vietā – Latvijā Gogolis iestudēts bieži un spilgtā atmiņā vēl ir divas samērā nesenas izcilas Gogoļa interpretācijas: Alvja Hermaņa "Revidents" Jaunajā Rīgas teātrī un Kirila Serebreņņikova "Mirušās dvēseles" Nacionālajā teātrī. Gan šie un citi iestudējumi, gan režisoru joprojām dzīvā interese par Gogoli apliecina – viņa darbi ir pārdzīvojuši savu laiku un prasmīga režisora rokās spēj uzrunāt arī laikmetīgā teātra skatītāju. Tad kāpēc Nacionālā teātra izrādes gadījumā tā nenotiek un iestudējums šķiet tik neglābjami arhaisks un nomācoši provinciāls?

Viena no atbildēm – šķiet, Kobeļevs nav īsti sapratis, kāpēc šo darbu iestudē.