Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopoto informāciju ledus upēs kūst pakāpeniski un uz vietas. Tas ir labākais iespējamais scenārijs, domājot par plūdu risku.
LVĢMC prognozē, ka tuvākajās dienās turpināsies pakāpenisks ledus segas sairšanas process, uz ledus daudzviet saglabāsies ūdens. Straujākajos upju posmos ledus segā veidosies izskalojumi, caurkusumi un piekrastes vaļumjoslas, vietām iespējama ledus sakustēšanās.
Lai gan ledus biezums vēl ir liels, ledus sega strauji zaudē izturību, tāpēc kāpšana uz ledus var būt bīstama dzīvībai.
20.februārī veiktie mērījumi liecina, ka Daugavā Krāslavas un Daugavpils novadā ledus biezums vēl ir 30-43 centimetri.
Kopš pagājušās nedēļas nogales vairumā upju lēni paaugstinās ūdens līmenis, un šī tendence saglabāsies arī tuvākajās dienās.
Tā kā Latvijas lielākajā daļā nav sniega un tuvākajā lakā sinoptiķi neprognozē stiprus nokrišņus, strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās upēs nav gaidāma. Tomēr pastāv iespēja, ka atsevišķos upju posmos notiks ledus sakustēšanās un ar to saistīta straujāka ūdens līmeņa paaugstināšanās.
Kopumā ūdens līmenis upēs šopavasar gaidāms krietni zemāks par normu, tādēļ vairākās upēs nebūs iespējama ikgadējā laivošana. Arī Amata - laivotāju visvairāk iecienītā upe - šopavasar, visticamāk, nebūs pieejama laivu braucieniem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!