Rudens ekvinokcija ir laika moments, kurā Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi. Šajā laikā diena ar nakti visos Zemes punktos ir vienādā garumā, un diena lēnām kļūst arvien īsāka par nakti.
Kā vēsta tautas ticējums, kāds vējš pūtīs rudens iestāšanās laikā, tāds gaidāms viss rudens. Tāpat tautas ticējumos teikts, ja rudenī ir skaists laiks, tad būs agra ziema, bet, ja rudenī ir daudz miglas, tad ziemā būs daudz sniega. Ja rudeņos kurmji rok augstus rakumus, tad ziemā būs liels sniegs.
Sinoptiķu prognozes liecina, ka pirmdien ciklona centrs no Baltijas jūras centrālās daļas virzīsies uz austrumiem, naktī uz otrdienu tas pakāpeniski šķērsos arī Latviju – gaidāms lietus, vējš iegriezīsies no ziemeļu puses un pastiprināsies – otrdien dienā jūras piekrastē vēja brāzmas sasniegs pat 20-22 m/s. Ziemeļu vējš veicinās arī vēsa gaisa masu ieplūšanu – jau naktī uz otrdienu gaisa temperatūra pazemināsies līdz +6...+11 grādiem, dienas laikā tā paaugstināsies vien par pāris grādiem, bet naktī uz trešdienu, kad nokrišņi pakāpeniski mitēsies un debesis skaidrosies, austrumu rajonos ir gaidāmas salnas līdz 0...-3 grādiem.
Nedēļas vidū un brīvdienās jauni cikloni no Atlantijas okeāna pāri Skandināvijas pussalai un Baltijas jūrai virzīsies uz austrumiem – tie Latvijā nesīs gan mākoņus un lietu, gan arī vēja pastiprināšanos, ļoti iespējams, brīvdienās vēja brāzmas no jauna sasniegs vētras spēku.
Tik ļoti vēsas gaisa masas kā nedēļas pirmajā pusē, Latvijā vairs neieplūdīs, tomēr būtiski siltāk nekļūs – turpmāk darba nedēļas gaitā naktīs, debesīm skaidrojoties, termometra stabiņš vietām vēl noslīdēs līdz pat 0...-1 grāda atzīmei, ap +8...+12 grādiem temperatūra pieturēsies vien piekrastes rajonos, bet dienas laikā nebūs siltāk par +7...+14 grādiem, vien, uzspīdot saulei, gaiss dažviet iesils līdz +15...+17 grādiem. Par dažiem grādiem siltāk varētu kļūt vien brīvdienās.
Senie latvieši rudens atnākšanu svinēja Miķeļdienā - 29.septembrī. Miķeļi svinēti kā ražas svētki, kuros godināts Jumis - auglības un pārpilnības simbols. Saskaņā ar ticējumiem labībai šajā laikā jau bija jābūt nopļautai un savestai zem jumta. Miķeļa dienā zemnieki ziedoja vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu un naudu. Uz svētku galda noteikti vajadzēja būt gaļai, tāpēc kāva aunu, āzi vai, visbiežāk, sivēnu, kas barots īpaši šai dienai un nosaukts par Miķelīti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!