To parasti sauc par velna slotu jeb virpuļstabu, angliski - par putekļu velnu ("dust devil").
Vakar, 12.04.2016., Gulbenē novērots virpuļstabs. Autors - Kārlis Eindorfs pic.twitter.com/gtwLiZ59gp
— Meteo.lv (@LVGMC_Meteo) April 13, 2016Šāda dabas parādība izplatīta visā pasaulē, kā arī uz citām planētām. Velna slotas rodas sausā un saulainā laikā, kad dominē lēns vējš vai bezvējš, izraisot nevienmērīgu gaisa sasilšanu. Saules sasildītais gaiss no zemes virskārtas strauji ceļas augšup - cauri vēsākam gaisa slānim. Ja apstākļi ir piemēroti, rodas un pastiprinās gaisa riņķveida kustība.
Piemērotākie apstākļi virpuļstabu attīstībai Latvijā ir skaidrās marta un aprīļa dienās, kā arī svelmainās vasaras dienās.
Tie ir līdzīgi nelieliem virpuļviesuļiem jeb tornado, ar atšķirību, ka velna slotas veidojas tikai sausā un saulainākā laikā, bet virpuļviesuļi - zem gubu mākoņiem, parasti zem negaisa mākoņiem.
Visbiežāk virpuļstabi ir nelieli un izzūd pāris minūtēs, neradot postījumus, bet dažkārt tie var noraut māju jumtus vai aiznest siltumnīcas.
Otrdien Gulbenē novērotais virpuļstabs bijis krietni lielāks par vidējo.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!