Britu salās biežie cikloni var izraisīt vēja postījumus un plūdus. Citviet Eiropā lielākais postošu ciklonu risks prognozēts Beļģijā, Nīderlandē un Vācijas ziemeļos. Ziemeļeiropā pirmās lielās vētras iespējamas jau novembrī, bet visbiežāk tās plosīsies janvārī un februārī, teikts trešdien publicētajā prognozē.
Ziemas lielāko daļu Atlantijas cikloni neļaus arktiskajām gaisa masām ieplūst Centrāleiropā, līdz ar to nokrišņi galvenokārt būs lietus veidā, biežās lietavas vietām var izraisīt plūdus. Alpu kalnos gan gaidāms sniegs, jo sevišķi sezonas otrajā pusē.
Latvijā, tāpat kā citviet teritorijā no Somijas ziemeļos līdz Slovākijai un Ukrainai dienvidos, prognozēts silts, pat ļoti silts ziemas sākums un aukstuma viļņi ziemas otrajā pusē. Netiek prognozēta noturīga sniega sega, un ziema kopumā gaidāma siltāka par normu.
Jau ziņots, ka Krievijas Hidrometeoroloģijas centrs septembrī publicēja prognozi 2016.-2017. gada apkures sezonai, kurā teikts, ka vidējā gaisa temperatūra Baltijas valstīs gaidāma nedaudz augstāka par normu, taču zemāka nekā iepriekšējās trijās apkures sezonās.
Krievijas sinoptiķi - pretēji amerikāņu kolēģiem – prognozē, ka Latvijā no oktobra līdz janvārim gaisa temperatūra būs tuvu normai, savukārt 2017. gada februārī un martā gaidāma lielāka varbūtība, ka gaiss būs siltāks nekā parasti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
