Laika zīmju vērotājs Ziemassvētkos prognozē sniegu un atkusni; Jaunajā gadā gaidāms spelgonis  (54)

Sarunā ar portālu "Delfi" viņš ne tikai pastāsta par novērojumiem dabā, kas liecinot par gaidāmo laiku, bet arī ieskicē, kāds laiks gaidāms pirmajos 2017. gada mēnešos.

"Tautas ticējums saka, ka no pirmā sniega, skaitot sešas nedēļas uz priekšu, sāksies ziema," atgādina Bukšs. Tāpat viņš piefiksējis, ka pagājušajā rudenī Latvijas austrumu pusē pirmais sniegs bija 25. oktobrī. Tas nozīmējot, ka tad ziemai jānostiprinās decembra vidū. "Tāpat arī ticējums saka, ka ziema atnāk uz palikšanu adventē. Šogad advente ir no 27. novembra līdz Ziemassvētkiem. Atbilstoši tam, šajā laikā sāk valdīt ziema," uzsver laika zīmju vērotājs.

Viņš iesaka vērot, vai ziemas sākums ir sniegains. "Ja ziemas sākumā daudz sniega, tad maz būs beigās un otrādi. Šajā ziemā varētu būt tā, ka ziemas beigās sniega būs maz, bet tā būs aukstāka uz pavasara pusi. Svarīgi vērot, cik daudz sniega līdz Ziemassvētkiem. Ja nav daudz, tad vairāk būs ziemas beigās un lielākais vairums nokritīs vasarā kā lietus," norāda Bukšs.

Laika zīmju vērotājs atzīst, ka nozīmīga diena, kam jāpievērš uzmanība, ir 7. decembris – ja šajā dienā skaidrs laiks, tad ziema būšot ar kārtīgu salu. Ja apmācies, snieg vai līst, tad ziema būs bez lieliem saliem.

"Vērojot, kāds laiks būs turpmāk, jāskatās, kādi vēji iepūš gada ceturkšņa pirmajā dienā. Jāvēro, kāds vējš pūtīs 22. decembrī, jo pārsvarā tāds pūtīs visu ziemu, bet jo īpaši laikā līdz 20. janvārim. Ja 22. decembrī ziemeļu vai ziemeļaustrumu vējš, tad janvārī sagaidāms liels aukstums. Ja dienvidrietumu, tad ziema līdz janvāra beigām būs "mīksta," " teic Bukšs.

Tāpat svarīgi ir vērot laiku 25. decembrī. "Ja šajā dienā saulains, tad lielākoties arī laikā no 7. līdz 19. janvārim būs skaidrs, saulains. Tādās reizēs arī 1. janvārī pārsvarā būs skaidrs laiks. 25. decembrī jāvēro vēja virziens, jo tas būs noteicošais laikā līdz 22. martam. Tāpat arī jāvēro laiks Vecgada vakarā un Jaungada naktī. Ja nāk sniegs, tad visu ziemu būs liels sniegs. Ja Jaungada naktī lausks sper, tad tālākā ziema būs barga," apgalvo laika zīmju vērotājs.

Jāvēro laiks nozīmīgās dienās no 26. decembra līdz 6. janvārim. "Katra no šīm 12 dienām atbilst nākamā gada konkrētam mēnesim. Piemēram, 26. decembris atbilst janvārim, 27. decembris – februārim," apgalvo Bukšs. Kāds vējš un kādi laika apstākļi šajās iezīmdienās, tāds pārsvarā laiks gada turpmākajos mēnešos. Laiks šajās dienās jāvēro gan dienas pirmajā pusē, gan dienas vidū un pēcpusdienā. Laiks no Ziemas Saulgriežiem (21. decembris) līdz Zvaigznes dienai (6. janvāris) ir īpašs ne tikai zintēšanā, bet arī laika un dabas vērojumos. "Ja šajās dienās lieli vēji, tad tas vēsta sērgas un neražas gadus. Ja tumšs un miglains, tad visu gadu plosīsies lipīgas slimības un neveiksmes," norāda laika zīmju vērotājs.

Vērojot laiku ap Ziemassvētkiem, var paredzēt, kādas ražas būs nākamgad. Ja pirms Ziemassvētkiem ir daudz sniega un lielas kupenas, tad būs laba raža. Ja pēc Ziemassvētkiem, tad daudz pelavu. Ja jaunā gada dienā labi snieg, tad būs jāgatavojas jaunai bišu ražai.

Skatoties tālāk, jāvēro, kāds būs janvāris, jo ja janvārī maz sniega, tad daudz tā būs martā. Ja maigs janvāris, tad februāris un marts būs auksts. Arī pavasaris būs auksts. Ja skatās vēl tālāk, tad silts februāris paredz aukstu martu un Lieldienas (16. aprīlis )."Bet, ja februārī istabā atmostas un lido mušas vai kodes, tad martā sagaidāms liels aukstums," atzīmē Bukšs.

"Laiks no 1. decembra līdz 10. janvārim, ir laiks, kad daba pamirst un šajās 40 dienās dzīvajā pasaulē vērojama vismazākā rosība. Ja putni šajā laikā ir trekni, tad gaidāma auksta ziema. Ja putni liesi, ziema būs lēna un arī turpmāk lieli aukstumi nav gaidāmi," stāsta laika zīmju vērotājs.

"Latvijas austrumpusē novembra beigās meža dīķīši un grāvji piepildījās ar ūdeni un upēs ūdens līmenis strauji cēlās," savos novērojumos dalās Bukšs.

"Dienas oktobrī un salīdzinoši sniegaina Mārtiņa (10. novembris) nedēļa liecina, ka ziema būs gara, ar mērenu, bet ilgstošu salu un bagātiem nokrišņiem. Par to, ka ziema būs gara, liecina arī pirms Mārtiņiem kautas cūkas liesa , kas ir gara, vienmērīga un ar nelielu sabiezinājumu uz otru galu. Tas norāda uz garu un ar nokrišņiem bagātu ziemu," apgalvo laika zīmju vērotājs.

"Atbilstoši zīmēm dabā kopumā ziema būs ar nelielu līdz mērenu salu, kam pa vidu īslaicīgi atlaideņi jeb atkušņi. Līdz decembra vidum bez liela sala un Latvijas lielākajā daļā bez dziļa sniega," secina Bukšs.

Laika zīmju vērotājs prognozē, ka decembra vidū un laikā ap Ziemassvētkiem sals dažviet var sasniegt mīnus 15 un 22 grādus pēc Celsija skalas.

"Sniega sega Latvijas dažādās vietās nevienmērīga. Laikā ap 21. decembri iespējamas vējainas un nokrišņiem bagātas dienas – vietām snigs un putinās, bet tuvāk jūrai būs lietus. Ziemassvētki Latvijas vidusdaļā un austrumos rādās būt balti, ar nelielu līdz mērenu salu," apgalvo Bukšs.

"Decembra beigās un janvāra sākumā sals mazināsies un laiks būs bez būtiskiem nokrišņiem. Janvāris būs pārsvarā ar mainīgiem laika apstākļiem," secina laika zīmju vērotājs.

Viņš arī norāda, ka nokrišņu sadalījums būšot neviemērīgs, pārsvarā snigšot.

"Janvāra otrajā pusē iespējams sals līdz mīnus 20, 22 grādiem. Kopumā janvāris paies mērena sala un sniega zīmē, ar nelieliem īslaicīgiem atkušņiem," apgalvo Bukšs.

Viņš atzīmē, ka februārī var iestāties ilgstošāka sala periods, un mēneša vidū termometra stabiņš var nokrist līdz mīnus 25 grādu atzīmei. "Mēneša beigās un marta sākumā būs vairāk dienu ar nokrišņiem, kad snigs un reizēm arī putinās. Marta pirmajā pusē, ziemai pakāpeniski atkāpjoties, būs vējains, nereti arī sniegains un auksts laiks," norāda Bukšs.

Laika zīmju vērotājs secina, ka ziema kopumā būs tuvu ikgadējo ziemu vidējiem rādījumiem. "Tā būs aukstāka un sniegaināka, nekā pagājusī ziema, un ar ziemai raksturīgiem laika apstākļiem būs jārēķinās līdz marta beigām," noteic laika zīmju vērotājs.