Virpuļviesulis, kas otrdien gāja pāri Siguldas pagasta Jūdažu ciema apkaimei, visticamāk, izraisījis vēja brāzmas virs 50 metriem sekundē, liecina Eiropas bīstamo laikapstākļu datubāzē publicētais novērtējums.
Izvērtējot fotogrāfijas un videomateriālus ar stihijas radītajiem postījumiem, eksperti secinājuši, ka virpuļviesuļa spēks Fudžitas skalā atbilst F2 tornado. Šādas kategorijas viesulis parasti plosās 100-250 metru platā joslā, laužot un ar saknēm izgāžot lielus kokus, sagraujot vieglas konstrukcijas būves un sabojājot jumtus citām ēkām, kā arī izgāžot logus augstceltnēs un ar lielu spēku triecot nelielus priekšmetus.
Vēja ātrums F2 virpuļviesulī sasniedz 50-70 metru sekundē. Šāda spēka viesuļi visā pasaulē ir salīdzinoši reta parādība, arī ASV tikai ceturtā daļa no visiem reģistrētajiem tornado sasniedz F2 vai augstākas kategorijas spēku.
Visstiprākajās - F5 kategorijas - virpuļvētrās vēja ātrums pārsniedz 110 metru sekundē.
Lielais viesulis Siguldas novada Siguldas pagastā plosījās otrdien ap pulksten 12 dienā, turklāt to nepavadīja pērkons. Parasti virpuļviesuļi veidojas zem pērkona negaisa mākoņiem.
Spēcīgākās pērkona lietusgāzes otrdien gāja pāri Zemgalei un Latgalei, intensīvākā zibeņošana reģistrēta Zemgales austrumos jeb Sēlijā. Latvijā kopumā otrdien bija ap trim tūkstošiem zibens spērienu.
Iespējams, ne tikai Siguldas novadā, bet arī vietām citviet Vidzemē, Zemgalē un Latgalē vējš otrdien īslaicīgi pārauga vētrā vai viesulī, neskarot apdzīvotas vietas.
Eksperti vērtē, ka katru vasaru Latvijā ir vismaz vairāki virpuļviesuļi, bet tā kā tie parasti ir īslaicīgi un skar šauras teritorijas, ziņas par tornado Latvijā tiek saņemtas reti.
Dažkārt par virpuļviesuļiem nepareizi tiek dēvēti virpuļi, kas veidojas sausā un saulainā laikā, gaisam nevienmērīgi sasilstot un vējam izveidojot stabu, kas gaisā paceļ putekļus un smiltis. Šīs parādības angliskais apzīmējums ir putekļu velns ("dust devil"), latviski to izsenis dēvē par velna slotu.
Virpuļviesuļi jeb tornado veidojas tikai zem gubu mākoņiem, parasti zem negaisa mākoņiem karstās vasaras pēcpusdienās. Mazi virpuļviesuļi Latvijā biežāk veidojas vasaras izskaņā un rudens sākumā piekrastē, kad gubu mākoņu augšanu veicina auksta gaisa saskare ar vasarā sasilušo ūdeni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
