Laika vērotājs prognozē vēsu rudeni un bargu ziemu  (78)

Sarunā ar portālu "Delfi" viņš secina, ka vasaras pēdējie mēneši bija nokrišņiem bagāti, ar mainīgām temperatūrām un agra rudens skārieniem.

Tāpat laika zīmju vērotājs ieskicē ieskicē, kāds laiks gaidāms rudenī, pirmajos ziemas mēnešos, kā arī Ziemassvētkos un Lieldienās.

Parasti vasaras nozīmīgajās dienās tiek veidots nākamās ziemas pamats, uzsver laika zīmju vērotājs.

Viņš, ievērojot laika apstākļus Jēkaba dienā (25. jūlijā), kas no rīta bija ar miglu, bet vēlāk kļuva saulaina un silta, secinājis, ka ap Ziemassvētkiem būs arī aukstas dienas.

Viņš novērojis, ka lazdām riekstu arī bija daudz, bet daudz bija arī tukšu un samelnējušu riekstu. Toties pīlādžu zari līkst zem sarkano ogu ķekariem un egles bagātas ar čiekuriem, atzīmē Bukšs. Laika zīmju vērotājs pamanījis, ka ozoliem zīļu un apiņiem galviņu salīdzinoši maz. Tas norādot –ziemā sniega būs daudz un Ziemassvētki Latvijas lielākajā daļā būs balti.

Tāpat 7. augusts, kas nozīmīgs laika vērojumos, rāda, ka ziemā būs daudz nokrišņu, lēš Bukšs. Savukārt 18. augusts, kas pārsvarā bija saulains un mēreni silts, prognozē mērenu decembri un daudz nokrišņu.

No mitruma un dzestrām naktīm koki sāka dzeltēt jau augusta beigās, taču, saules gaismas stundām sarūkot, rudenīgi pelēkajās un mitrajās dienās koku lapas "saēd rūsa", apgalvo Bukšs.

Viņš norāda, ka šādi samazinās iespēja baudīt izteiktu zelta rudeni, jo tam pietrūkst rudens salnu un tādu saulainu dienu, kurās zirnekļu tīkli iet pa gaisu.

Saulaini, zeltaini rudeņi pārsvarā prognozē mērenu un mīkstu ziemu, bet sarkanbrūni un rūsaini rudeņi paredz sniegainu un aukstu ziemu, savos novērojumos dalās laika zīmju vērotājs.

Viņš uzsver, ka laika novērojumos nozīmīgs ir tieši lapkritis. Ja vējains lapkritis, gaidāma ne šāda, ne tāda ziema, bet, ja rudenī kokiem lapas ilgi nenobirst, tad būs gara ziema, apgalvo Bukšs. Tiesa, ja lapkritī ābelēm atveras ziedpumpuri, uzzied pa kādam ceriņzaram vai pat jasmīnam, tad var gaidīt maigu ziemu.

Šobrīd, rudenī, koku dzeltēšana un vēja izkaisītās lapas liecina par salīdzinoši agru, vējainu un sniegainu ziemu, novērojis laika zīmju vērotājs, piebilstot, ka dzērves un zosis, kas oktobra sākumā dodas uz siltajām zemēm, norāda uz garu, mitru un aukstu rudeni.

Par to, ka ziemā var būt dienas ar lielu aukstumu, liecina arī skudras, kas vasaras nogalē izveidojušas augstus pūznīšus, novērojis laika zīmju vērotājs. Viņš agādina, ka septembrī dažviet bijis pērkona negaiss, kas liecinot – ap Ziemassvētkiem gaidāms prāvs sniega daudzums.

Bukšs atgādina vasaru un pēdējos mēnešus, kas bija ļoti slapji. Arī rudens šogad būs vairāk slapjš nekā sauss.

Applūdušie lauki un ūdensputni, kuri tajos barojas, vērš uzmanību uz to, ka pēc Jaungada var būt stiprs sals un turpmāk arī auksts pavasaris, novērojis Bukšs.

Savukārt Miķeļu nedēļa, kad Latvijā dažas dienas viesojās atvasara, paredz, ka laika apstākļi marta beigās un Lieldienās (1. aprīlis) būs jauki, ieskicē laika zīmju vērotājs.

Laika zīmju vērotājs secinājis, ka rudens, kas šobrīd valda Latvijā, kopumā būs mitrs un vēss. Tāds laiks turpināsies līdz Mārtiņiem (10. novembris).

Savukārt oktobra pirmajā pusē nereti gaidāms rudens lietus, dažviet arī krusa un temperatūra dienās būs ap plus 8, 13 grādiem. Bukšs norāda, ka skaidrās bezvēja naktīs iespējamas rudens salnas līdz mīnus 2 grādiem.

Ieskicējot oktobra otro pusi, laika zīmju vērotājs prognozē – laika apstākļi mainīgi, mākoņi mīsies ar saulīti, bet nokrišņi būs īslaicīgi. Pēc 25. oktobra naktīs gaidāms viegls rudens sals, nokrišņi būs īslaicīgi un dienās gaisa temperatūra būs no nulles līdz plus 5 grādiem. Šajā laikā var būt neliels sniegs un līdz ar to ceļi slideni, brīdina Bukšs.

No 23. oktobra līdz mēneša beigām gaidāms vējains laiks, iespējamas arī rudens vētras, savos novērojumos dalās Bukšs. Novembra pirmajā pusē, pārsvarā līdz Mārtiņiem, sniegs mīsies ar lietu un daždien arī piesals.

Vēlāk, novembra otrajā pusē, jau uzstājīgāk sāks klauvēt ziema, prognozē laika zīmju vērotājs.

Ziema sāksies lēni, un jau novembra otrajā pusē Austrumlatvijā sals saglabāsies arī dienas laikā, lēš Bukšs, norādot, ka vēlāk būs arī atkušņi un līdz decembra vidum īstu ziemu nav ko gaidīt

Laikā ap Ziemassvētkiem un Jauno gadu sals vietām var nokrist līdz mīnus 10, 15 grādiem pēc Celsija, norāda laika zīmju vērotājs. Viņš prognozē, ka novembra otrajā pusē uz neilgu laiku, vismaz Austrumlatvijā, izveidosies arī neliela sniega sega, kas līdz Ziemassvētkiem gan noplaks, gan pieaugs.

Bukšs informē, ka laikā pirms Ziemassvētkiem var būt vējainas un nokrišņiem bagātas dienas, kad vietām var izveidoties bieza sniega sega.

Tālāk, janvārī un februārī iespējams īslaicīgs kodīga sala periods, kad termometra stabiņš naktīs dažviet var nokrist līdz mīnus 27, 30 grādu atzīmei, savās prognozēs dalās laika vērotājs, piebilstot, ka sals neatkāpsies arī marta sākumā, un tikai mēneša vidū varēs sajust pavasara elpu.

Rādās, kopumā šī ziema būs aukstāka un dziļāka pēdējo piecu gadu laikā, liecina Bukša prognozes.

Tiesa, viņš atzīmē, ka skaidrāk par ziemu varēs spriest pēc laika apstākļiem 23. oktobrī, Mārtiņos (10. novembris), Katrīnās (25. novembris).