Laika vērotājs prognozē ziemīgu pavasara sākumu; bargā ziema ies secen  (123)

Sarunā ar portālu "Delfi" viņš stāsta par saviem novērojumiem dabā, kas liecina par gaidāmo laiku, kā arī ieskicē, kāds laiks gaidāms ziemas un pavasara pirmajos mēnešos.

Tāpat viņš atklāj, kuras ir nozīmīgākās šī gada un nākamā gada pirmo mēnešu dienas, kas varētu prognozēt visu nākamo gadu.

Iespējams, ka par šo slapjo gadu varēja liecināt bagātīga māllēpīšu ziedēšana pavasarī, secina Bukšs, kurš novērojis, ka pavasaris bijis salīdzinoši sauss un māllēpes ziedējušas uz nebēdu. "Pat vietās, kur tās gadiem nav ziedējušas," piebilst laika zīmju vērotājs.

Tāpat viņš ievērojis arī bagātīgi ziedošos pīlādžus un ogas, kas arī bijušas daudz. "Bet tas paredz slapju vasaru un rudeni, kā arī sniegainu ziemu," piebilst Bukšs.

Viņš arī atzīmē, ka par slapjo rudeni un vasaru liecinājis tas, ka pagājušajā pavasarī nebija palu. "Bet, ja palu nav pavasarī, tad tie ir vai nu siena laikā, vai arī labības novākšanas laikā," norāda laika zīmju vērotājs.

Vēl viens slapjās vasaras un rudens pareģis esot skudriņas, kuras būvējušas pūznīšus augstus un sausās vietās.

Bukšs norāda, ka ziema nostiprinoties adventes laikā, kas šogad iekrīt laika posmā no 3. līdz 24. decembrim.

"Ja seko tautas gudrībai, ka no pirmā sniega, skaitot sešas nedēļas uz priekšu, sāksies ziema, tad Latvijas austrumos īstai ziemai vajadzētu sākties laikā ap 17. decembrī," spriež Bukšs, piebilstot: "Ja šajā laikā snieg un salst, tad ziema uz palikšanu".

Tāpat viņš mudina vērot ziemas sākumu. "Ja kalendārās ziemas pirmā mēneša - decembra - sākumā daudz snieg un putina, tad ziemas beigās nokrišņu būs maz," pauž Bukšs. Viņš ievērojis, ka šogad ziemas sākums ir nokrišņiem bagāts. "Tāpēc var būt tā, ka ziemas izskaņā nokrišņu būs maz, bet sals saglabāsies līdz Lieldienām (1. aprīlis) un pavasaris būs vēss," pieļauj laika zīmju vērotājs.

Bukšs arī atgādina, ka svarīgi vērot, cik daudz sniega ir līdz Ziemassvētkiem. "Ja nav daudz, tad nokrišņu sniega veidā vairāk būs ziemas beigās un vasara būs lietaina," atzīmē laika zīmju vērotājs. Nozīmīga diena bijusi 7. decembris. "Ticējums saka, ja 7. decembrī skaidrs, tad ziemā liels aukstums," uzsver Bukšs. Viņš novērojis, ka austrumu pierobežā (Viļakas novads) 7. decembra nakts bijusi daļēji mākoņaina. Pirms saullēkta bijusi migla, diena bija apmākusies un neliels sals. "Atbilstoši 7. decembrim šoziem bargs sals nedraud," savos novērojumos dalās Bukšs.

Vērojot turpmāko laiku, laika zīmju vērotājs aicina pievērst uzmanību tam, kādi vēji pūš gada ceturkšņa pirmajā dienā. Īpaša uzmanība jāpievērš vējam un tā virzienam 22. decembrī. "Ja 22. decembrī dienvidvējš, tad pārsvarā tāds pūtīs visu ziemu, bet jo īpaši laikā līdz 20. janvārim. Ja 22. decembrī ziemeļu vai ziemeļaustrumu vējš, tad janvārī sagaidāms liels aukstums. Ja dienvidrietumu, tad līdz Svecainei (2. februāris) ziema būs maiga," laiku vērot aicina Bukšs.

Laika zīmju vērotājs norāda, ka svarīgi vērot laiku ir arī 25. decembrī. "Ja šajā dienā skaidrs, tāds lielākoties arī būs laika posmā no 7. līdz 19. janvārim. Tādās reizēs arī Jaungada pirmajā dienā būs skaidrs. Kurš vējš iepūtīs 25. decembrī, tas arī būs noteicošais laikā līdz 22. martam. Ja Vecgada vakarā un Jaungada naktī snieg, tad ziema būs balta un dziļa, bet, ja lausks sper, tad tālākā ziema būs ar stipru salu,'' atzīmē Bukšs.

Tāpat īpaša vērība jāpievēršot dienām no 26. decembra līdz 6. janvārim, jo katra no šīm 12 dienām atbilstot nākamā gada konkrētam mēnesim. "Kāds vējš un kādi laika apstākļi šajās iezīmdienās, tāds pārsvarā laiks gada turpmākajos mēnešos," norāda Bukšs, piebilstot, ka laiks šajās dienās jāvērojot visas dienas garumā.

Laika zīmju vērotājs informē, ka laiks no Ziemas Saulgriežiem (21. decembris) līdz Zvaigznes dienai (6. janvāris) esot īpašs ne tikai laika un dabas vērojumos. "Vēji, kas plosās šajās dienās, vēsta par bada un neražas gadu. Tumšas un miglainas aizejošā gada pēdējās dienas un jaunā gada pirmās dienas pareģo slimības un neveiksmes nākamajā gadā," atzīmē Bukšs.

Savukārt vērojot laiku ap Ziemassvētkiem, varot paredzēt, kāda raža būs nākamgad. "Ja pirms Ziemassvētkiem ir daudz sniega un lielas kupenas, tad būs laba raža. Ja pēc Ziemassvētkiem, tad daudz pelavu, taču, ja Jaunā gada dienā labi snieg, tad būs labs medus gads," norāda laika zīmju vērotājs.

Viņš arī mudina vērot laiku janvārī. "Ja janvārī maz sniega, tad daudz tā būs martā. Ja janvāris silts, tad februāris un marts auksts, bet, ja silts februāris, tad auksts marts un aukstas Lieldienas (1. aprīlis)," uzsver laika zīmju vērotājs.

Laika zīmju vērotājs atgādina, ka arī šī gada decembris ir līdzīgs kā pērn, proti, decembra vidus ir bez liela sala un dziļa sniega.

""Decembra otrajā pusē un laikā ap Ziemassvētkiem sals dažviet var nokrist līdz mīnus 15, 17 grādiem pēc Celsija. Sniega sega nevienmērīga, bet Latvijas austrumos un vidienē pārsvarā uz palikšanu," norāda Bukšs, vienlaikus piebilstot, ka laikā līdz Ziemassvētkiem iespējamas vējainas un īslaicīgu nokrišņu dienas.

"Ziemassvētki Latvijas austrumu novados un vidienē rādās būt balti un ar nelielu salu," savos novērojumos dalās laika zīmju vērotājs.

Savukārt decembra beigās un janvāra sākumā kļūšot siltāks, sekošot atkusnis, kā arī nelieli nokrišņi sniega, slapja sniega un tuvāk jūrai - smidzinoša lietus veidā. "2017. gadu aizvadīsim pelēcībā un bez liela sala," apgalvo laika zīmju vērotājs.

"Ja ziemas sākums sniegains, auksts un mazputniņi slēpjas biezos krūmos vai tuvojas mājām, tad zini, būs barga ziema," apgalvo laika zīmju vērotājs.

Viņš ievērojis, ka šogad Latvijas austrumos, līdzīgi kā pirms gada, ziemas sākums bija ar nelielu salu un bez dziļa sniega. "Zeme nav sasalusi, un kurmji rok uz nebēdu. Bet ja, ziemai sākoties, kurmji turpina rakt, tad barga ziema izpaliks," novērojumos dalās Bukšs, kurš 9. decembrī uz sniega vēl novērojis garkājainos odus un gliemežus. "Tas norāda uz to, ka kopumā ziema būs maiga. Par baltajiem vizbuļiem, kas šogad uzziedēja novembra otrajā pusē, mana vecmāmuļa teiktu, ka ziema būs ne šāda, ne tāda," pauž laika zīmju vērotājs.

Šoruden un arī šajās decembra dienās austrumu pierobežā daudzviet manīti vilki. "Ja vilki savairojušies, un decembrī, kas ir Vilku mēnesis, klīst apkārt, tad jāņem vērā, ka ziemā var būt arī dienas ar stipru salu," brīdina Bukšs.

Viņš arī atgādina, ka laikā no 1. decembra līdz 10. janvārim dabā ir 40 nosacītas miera dienas jeb "mazā nomiršana". Šajās 40 dienās dzīvajā pasaulē vērojama vismazākā rosība. "Ja "mazās nomiršanas" laikā putni ir trekni, tad gaidāma auksta ziema, bet, ja putni liesi, ziema būs lēna un arī turpmāk lieli aukstumi nav gaidāmi," pauž laika zīmju vērotājs.

Bukšs atgādina, ka šogad vasaras nogale un rudens daudzviet bija slapjš. Arī novembris bijis nokrišņiem bagāts. "Lauki izmirkuši, meža dīķīši un grāvji pilni ar ūdeni," novērojis Bukšs.

"Nemanāma gājputnu aizlidošana septembra beigās un oktobra pirmajā pusē, tāpat kā salīdzinoši siltie Mārtiņi (10. novembris) un Katrīnas (25. novembris) liecina par to, ka ziema būs gara, ar nelielu līdz mērenu salu, vējaina, nokrišņiem bagāta un biežiem atkušņiem," novērojumos dalās Bukšs, kurš atzīmē, ka noturīgāka sniega sega pārsvarā gaidāma Latvijas austrumos, bet nepastāvīgi laika apstākļi būs tuvāk jūrai.

Tāpat kopumā par garu, lai arī nepastāvīgu ziemu, liecinot arī mežacūkas liesa. "Pēc mednieku stāstītā tā ir gara, ar nevienmērīgiem un čirkainiem sabiezējumiem," pauž laika zīmju vērotājs.

Runājot par janvāri, Bukšs pauž, ka tas būs lielākoties ar mainīgiem laika apstākļiem. Piemēram, nokrišņu sadalījums Latvijas austrumos arī būšot nevienmērīgs, pārsvarā būs sniegs. "Janvāra otrajā pusē dažviet iespējams īslaicīgs stiprāka sala periods, kad sals var sasniegt mīnus 20 un vairāk grādu atzīmi," atzīmē Bukšs, kurš norāda, ka kopumā janvāris paiešot neliela līdz mērena sala un sniega zīmē, ar īslaicīgiem atkušņiem.

Tāpat līdzīgi laika apstākļi sagaidāmi arī februārī. "Februāra pirmajā pusē un vidū var būt arī stiprāks sals, kad temperatūra termometrā var nokrist līdz mīnus 22 grādiem," uzsver laika zīmju vērotājs. Viņš arī pastāsta, ka februārī kopumā un marta pirmajā pusē iespējamas vējainas un nokrišņiem bagātas dienas. "Latvijas vienā daļā pārsvarā tas būs sniegs, kad snigs un putinās, bet tuvāk jūrai - lietus," pauž Bukšs.

Ieskicējot pavasara pirmos mēnešus, Bukšs informē, ka marta pirmajā pusē ziema vēl neatkāpsies, bet nereti pārsteigs ar ziemīgām dāvanām. "Līdz marta beigām un Lieldienām (1. aprīlis) īsti pavasarīgu siltumu nav ko gaidīt," norāda laika zīmju vērotājs.

Kopumā vērtējot šī gada ziema Latvijas austrumos, Bukšs norāda, ka tā būs tuvu mūsu ikgadējo ziemu vidējiem rādījumiem, bet Latvijas rietumos tā būs siltāka. "Aukstuma ziņā tā daudz neatšķirsies no iepriekšējām ziemām, bet būs sniegaināka un ar ziemai raksturīgiem laika apstākļiem būs jārēķinās līdz Pavasara Mārai (25. marts)," brīdina laika zīmju vērotājs.