Pavasara palu maksimālie līmeņi gaidāmi no marta beigām līdz aprīļa otrajai dekādei. Lai gan pavasara palu maksimālie ūdens līmeņi ir gaidāmi tuvi ilggadēji vidēji novērotajiem, upēs veidosies sastrēgumi, kas izraisīs strauju ūdens līmeņa paaugstināšanos un plašu teritoriju applūšanu.
Maksimālie pavasara palu ūdens līmeņi un caurplūdumi, kā arī ledus iešanas sākums būs atkarīgs no pavasara procesa attīstības straujuma un nokrišņu daudzuma martā. LVĢMC palu prognozes sagatavošanā izmantota aktuālā meteoroloģiskā prognoze, kurā prognozēta pakāpeniska pavasara iestāšanās, atkusnis (tuvākajās dienās līdz marta vidum) mīsies ar salu (no 16. līdz 20. martam). Marta trešajā dekādē naktīs gaidāms neliels sals, bet dienas laikā gaisa temperatūra paaugstināsies virs 0 grādiem. Nokrišņu kopumā šajā periodā būs maz. Tas ļaus pavasara palu procesam norisināties pakāpeniski.
Gaidāmais ūdens līmeņu paaugstinājums Bārtā ir divi metri, Ventā vidēji trīs līdz četri metri, Lielupes augšteces – Staļģenes posmā 2,8 līdz 3,7 metri, bet vidustecē un lejtecē 1,2 līdz 2,4 metri, Gaujā Valmieras – Siguldas posmā divi līdz 2,5 metri, Lielajā Juglā 2,3 metri, Ogrē pie Lielpēčiem virs diviem metriem, Aiviekstē divi līdz 3,4 metri, Daugavā divi līdz pieci metri, bet Daugavā Jēkabpils–Pļaviņu posmā, kur jau kopš ledus veidošanās procesa sākuma saglabājas ledus sastrēgums, maksimālie ūdens līmeņi būs atkarīgi no tā turpmākās attīstības un meteoroloģisko procesu norises straujuma.
Ledus iešanas laikā upēs gaidāmi ledus sastrēgumi, kas izraisīs krasas ūdens līmeņu svārstības un zemāko vietu applūšanu. Daugavā ledus iešanas laikā atkārtoti bīstami ledus sastrēgumi var veidoties Jēkabpils-Pļaviņu posmā, lejpus Jersikas, Līksnas-Nīcgales posmā.
Ogres lejtecē iespējama sastrēguma veidošanās.
Savukārt Lielupē palieņu applūšana ir gaidāma garā upes posmā. Lielupē ledus sastrēguma izveidošanās visvairāk iespējama pie Staļģenes, sastrēgums var veidoties arī pie Mežotnes un Jelgavas. Sastrēgumi izraisīs plašākas zemāko vietu applūšanas ārpus upju palienēm. Ledus sastrēgumi var izveidoties arī Lielupes pietekās, tādēļ radot plašākus zemāko vietu applūdumus Lielupes baseinā.
Turpretim Gaujā zemāko palieņu applūšanu var izraisīt ledus sastrēgumi pie Ādažiem un Carnikavas novadā.
Ventā ledus iešanas laikā upes vidusteces un lejteces posmos var veidoties ledus sastrēgumi.
Rīgas līča dienvidos un austrumos šogad nav izveidojies biezs malas ledus, tāpēc sastrēgumu veidošanās Lielupes, Gaujas un Salacas grīvu posmos nav gaidāma. Ja ledus iešanas laikā pūtīs stiprs vējš no Rīgas līča, tad tas var apgrūtināt ledus iešanu un iespējami plašāki applūdumi. Situācija var sarežģīties, ja Rīgas līcī esošo ledu piespiestu līča dienvidu vai austrumu daļā.
Pavasara palu prognoze tiks precizētas ar īstermiņa prognozēm. Ikdienā ūdens līmeņa prognozēm Ventas, Lielupes un Gaujas baseinos ir iespēja sekot LVĢMC mājaslapā Plūdu riska informācijas sistēmā (PRIS). Hidroloģisko prognožu atjaunošana PRIS tiek veikta piecas reizes diennaktī, ņemot vērā jaunākos hidrometeoroloģisko novērojumu datus un aktuālās laikapstākļu prognozes.
LVĢMC atgādina, ka 2017. gada rudenī Latvijā bija ilgstoši un intensīvi nokrišņi, tādēļ ziemas sākumā upēs bija augsts ūdens līmenis un notece pārsniedza normu. Ilgstošs sals sākās janvāra pirmās dekādes beigās, kad Latvijas upēs intensīvi veidojās ledus. Janvāra vidējā gaisa temperatūra bija no -1,4 rietumos līdz -2,6 grādiem austrumos. Tomēr sals nebija pietiekami bargs, lai paaugstinātas noteces apstākļos upes vienmērīgi aizsaltu.
Upēs ilgstoši veidojās un gāja vižņi, ledus sega veidojās ar izskalojumiem, citviet ar torosiem, veidojās ledus un vižņu sablīvējumi un sastrēgumi. Vižņi un ledus blīvējās šaurākajās upju vietās, līkumos, pie salām un tiltiem, arī augšpus izveidojušās ledus segas. Lēnākajos upju posmos gar krastiem veidojās piesalas un upēs pakāpeniski izveidojās ledus sega, ledus sega ar lāsmeņiem vai nepilna ledus sega. Janvāra izskaņā bija atkusnis, tādēļ plānais ledus sakustējās un gāja Ventā pie Kuldīgas, Lielupes posmā no Mežotnes līdz Staļģenei, kā arī citās mazākajās upēs. Ledus iešanas laikā izveidojās sastrēgumi un sablīvējumi. Ventas lejtecē un Lielupē no Jelgavas līdz lejtecei ledus sega saglabājās.
Sākot ar 3. februāri, gaisa temperatūra strauji pazeminājās zem 0 grādu atzīmes un sals saglabājās līdz marta sākumam. Februārī upes aizsala atkārtoti, tomēr pēc ziemas ledus iešanas tajās palika ledus sablīvējumi, lai gan tie daļēji ir izskalojušies, tomēr radīs sarežģījumus ledus iešanas gaitai pavasarī.
Īpaši sarežģīta un ilgstoša bija Daugavas aizsalšana. Sākotnēji ledus sega izveidojās Pļaviņu ūdenskrātuvē – 15. janvārī–, vēlāk vižņu un ledus masas blīvējās augšpus tās. Upe pakāpeniski piepildījās ar ledus un vižņu masām, augšpus ledus segas bija straujas ūdens līmeņa svārstības, vietām tika pārsniegti palieņu applūšanas un pat bīstami augsts ūdens līmenis. Īpaši bīstama situācija izveidojās Daugavas posmā no Jēkabpils līdz Zeļķiem, vēlāk, šim posmam aizsalstot, vižņi un ledus krājās augšpus Jēkabpils. Daugavā ledus sablīvējumi izveidojušies garos posmos un tie ir fiksēti lejpus visām novērojumu stacijām. Daugava Latvijas teritorijā aizsala tikai februāra beigās, bet Baltkrievijā pie Vitebskas ledus sega neizveidojās.
Arī Gaujā garos upes posmos ilgstoši turpinājās vižņu iešana.
Latvijas upes klāj ledus sega, daudzviet ar izskalojumiem un torosiem, sniegūdens lāmām. Ledus biezums marta sākumā turpināja intensīvi palielināties, tomēr tas ir plānāks nekā ierasts šajā laikā.
Daugavas augštecē Krievijā un Baltkrievijā ledus biezums ir astoņi līdz 28 centimetri, bet upes posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij 25 līdz 33 centimetri, bet Pļaviņu ūdenskrātuvē Zeļķu-Pļaviņu posmā 36 līdz 37 centimetrus biezs ledus. Vižņi zem ledus ir vidēji 20 līdz 170 centimetru biezā kārtā, biezākā pie Jēkabpils un Pļaviņām.
Daugava augšpus Jēkabpils līdz pat Pļaviņām ir klāta ar ļoti nevienmērīgu, torosētu ledus segu, kas lielākoties izveidojusies, sasalstot vižņu un ledus sablīvējumiem.
Aiviekstē ledus 14 līdz 19 centimetru biezs, lejpus Aiviekstes HES zem ledus biezs vižņu slānis – vidēji 140 centimetru.
Ogrē starp gājēju un dzelzceļa tiltu ledus biezums ir 35 centimetri. Dubnā pie Sīļiem ledus ir 15 centimetru biezs, bet Ošā pie Kūleniekiem – 22 centimetrus biezs.
Gaujā pie Valmieras ledus biezums ir 28 centimetri, Tirzā pie Lejasciema – 30 centimetru.
Lielupē ledus vidēji ir 20 līdz 30 centimetru biezs, biezāks tas ir upes posmā, kur nebija ledus iešana ziemas periodā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
