Lai gan pēdējos gados bijuši vairāki Ziemassvētki bez sniega, vairumā gadījumu zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Kopš 1961. gada piecos Ziemassvētkos – 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016. gadā – sniegs nav bijis visā Latvijā. Vēl četros gados – 1971., 1972., 2007. un 2011. gadā – sniega sega bijusi tikai atsevišķās vietās un tās vidējais biezums valstī nav sasniedzis pat vienu centimetru. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.
Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010. gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981. gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega – 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.
Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus ir no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.
Savukārt par pieciem centimetriem biezāka sniega kārta Kurzemes rietumu piekrastē un Ainažos ir tikai 30% Ziemassvētku, Rīgā – 67%, Alūksnē – 80%.
Vidējā gaisa temperatūra svētkos ir no -5 grādiem Alūksnes pusē līdz nulle grādiem Baltijas jūras piekrastē. Starpība starp Latvijā reģistrēto augstāko un zemāko gaisa temperatūru Ziemassvētkos sasniedz 41,8 grādus. Vissiltākie Ziemassvētki bija 2016. gadā, kad Kolkā termometra stabiņš pakāpās līdz pat +10,3 grādiem, savukārt viszemākā gaisa temperatūra, -31,5 grādi, reģistrēta 1996. gadā Zosēnos.
Kopš 1961. gada astoņos Ziemassvētkos visā Latvijā valdījis atkusnis, turklāt pieci no šiem gadiem bijuši pēc 2010. gada. Bargākais sals piedzīvots 1996. un 1969. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra nekur nepakāpās virs -15 grādiem.
Nokrišņi Ziemassvētkos vismaz kādā Latvijas vietā novēroti katru gadu. Vismazāk nokrišņu bija 1990. gada svētkos, savukārt ar nokrišņiem bagātākie Ziemassvētki bija 2010. gadā, kad vidēji Latvijā nokrišņu daudzums sasniedza 24,3 milimetrus. Nokrišņu daudzuma rekords šajos svētkos ir 49,5 milimetri 1961. gadā Limbažos.
Ziemassvētkos mēdz būt stiprs vējš. Lielākās brāzmas reģistrētas 1971., 2003. un 2011. gadā – Kurzemes rietumkrastā to spēks sasniedza 25-28 metrus sekundē.
Šī gada Ziemassvētkos pirmo reizi kopš 2012. gada sniega segas biezums vietām Latvijā, galvenokārt valsts austrumu daļā, pārsniegs desmit centimetru. Arī šogad svētkos neiztikt bez nokrišņiem, līdz Pirmo Ziemassvētku rītam gaidāms tikai sniegs, bet svētku turpinājumā var arī nedaudz līt, jo 26. decembrī gaisa temperatūra paaugstināsies līdz 0..+5 grādiem, prognozē sinoptiķi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
