Laika periodā no 1961. gada līdz 2010. gadam ziemas kļuvušas par gandrīz pusotru grādu siltākas, savukārt vasarās gaisa temperatūra kāpusi tikai par 0,3 grādiem. Meteoroloģisko vasaru garums palielinājies par 11 dienām, turpretī ziemas kļuvušas par nedēļu īsākas.
Meteoroloģiskās sezonas nosaka pēc gaisa temperatūras. Ziema sākas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili - vismaz piecas dienas pēc kārtas - noslīd zem nulle grādiem, bet meteoroloģiskā vasara ir periods ar vidējo gaisa temperatūru virs +15 grādiem.
LVĢMC norāda, ka sasilšana gaidāma arī nākotnē. Ja piepildīsies sliktākais klimata pārmaiņu scenārijs, šā gadsimta beigās ziemas Latvijā gaidāmas teju divreiz īsākas nekā mūsdienās, savukārt vasaru garums kļūs par pusotru mēnesi ilgāks, turklāt visas sezonas būtiski sasils. Tomēr pārmaiņas nebūs vienmērīgas - atsevišķos gados gaidāmas gan vēsas vasaras, gan bargas ziemas.
Pagājušā gadsimta otrajā pusē meteoroloģiskā ziema Latvijā turpinājās vidēji 109 dienas un tās vidējā gaisa temperatūra bija -4,3 grādi. Atbilstoši nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārijam šā gadsimta izskaņā meteoroloģiskās ziemas vidējais garums saruks līdz 55 dienām un tās temperatūra paaugstināsies līdz -0,6 grādiem.
Meteoroloģiskās vasaras vidējais ilgums 1961.-1990. gadā bija 74 dienas, gaisa temperatūra caurmērā nepārsniedza +16,3 grādus. Globālās sasilšanas ietekmē šā gadsimta beigās vasaras vidējais garums Latvijā, iespējams, būs jau 136 dienas, savukārt vidējā gaisa temperatūra var sasniegt +19,5 grādus.
Dienu skaits ar sniega segu Latvijā samazinās vidēji par vienu dienu divos gados, secināts LVĢMC ziņojumā. Sagaidāms, ka krasu klimata pārmaiņu gadījumā vidējais sniega segas biezums Latvijā līdz šā gadsimta beigām saruks par 60-95 procentiem, salīdzinot ar 1961.-1990. gada klimatiskās normas periodu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!