2019. gads bijis otrs karstākais novērojumu vēsturē, secinājis Eiropas Savienības (ES) Kopernika Klimata izmaiņu dienests (C3S).
2019. gadā gaisa temperatūras bija tikai par 0,04 grādiem pēc Celsija zemākas nekā 2016. gadā, kas ir karstākais novērojamu vēsturē, pateicoties klimatiskajai parādībai "El Ninjo", liecina C3S dati.
2016. gadā "El Ninjo" dēļ gaisa temperatūras pieauga par 0,12 grādiem pēc Celsija.
Pēdējie pieci gadi bijuši karstākie novērojumu vēsturē, un periods no 2010. gada līdz 2019. gadam bijusi karstākā desmitgade kopš sākta šādu datu apkopošana, norādīja C3S.
Globāli temperatūras 2019. gadā bijušas par 0,6 grādiem pēc Celsija augstākas nekā vidēji laika periodā no 1981. gada līdz 2010. gadam.
Zemes temperatūra pēdējos piecos gados bijusi par 1,1 līdz 1,2 grādiem pēc Celsija augstāka nekā periodā pirms rūpnieciskās revolūcijas.
2019. gads bijis karstākais gads, kāds novērots Eiropā.
Pagājušajā gadā turpinājusi pieaugt arī ogļskābās gāzes koncentrācija atmosfērā, sasniedzot rekorda līmeņus.
Ogļskābās gāzes koncentrācija pašreiz ir lielākā, kāda bijusi pēdējos 800 000 gados, aprēķinājis C3S.
ANO pagājušajā gadā paziņoja, ka cilvēku izraisītajai siltumnīcas efekta gāzu emisijai jāsamazinās par 7,6% katru gadu līdz 2030. gadam, lai ierobežotu temperatūru kāpumu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, kas ir ANO Parīzes klimata vienošanās mērķis.
Tomēr valstu pašreizējie solījumi nostādījuši Zemi uz ceļa, kas novedīs pie temperatūru kāpuma par vairākiem grādiem pēc Celsija līdz gadsimta beigām.
2020. gada pirmo nedēļu raksturojušas vairākas ar klimatu saistītas katastrofas, piemēram, ugunsgrēki Austrālijā un plūdi Indonēzijā.
Zinātnieki brīdinājuši, ka, temperatūrām pieaugot, šādas katastrofas kļūs arvien biežākas un intensīvākas.
ANO aplēsusi, ka 2019. gadā ar klimatu saistītu katastrofu dēļ mājas bijuši spiesti pamest aptuveni 20 miljoni cilvēku.
C3S izmanto datus no satelītiem, meteoroloģiskajām stacijām un meteoroloģiskajiem gaisa baloniem, lai savāktu īstermiņa globālos un reģionālos klimata datus, kas var tikt salīdzināti ar datiem par temperatūru rekordiem pagātnē.
Novērtējot 2019. gadu, C3S secinājis, ka karstums bijis ārkārtējs gan īstermiņā, gan turpinājusies ilgtermiņa Zemes sasilšana.
Eiropā visas sezonas pērn bijušas siltākas par vidējiem rādījumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
