Jau desmito gadu vidējā gaisa temperatūra Latvijā bijusi virs normas  (7)

Virs normas gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā saglabājusies jau desmit gadus. Pēdējais gads ar temperatūru zem normas bija 2012. gads, kad vidējais rādītājs bija +6,1 grāds, savukārt 2010.gada vidējā gaisa temperatūra bija tikai +5,6 grādi.

2021. gada vidējā temperatūra Latvijā bija +7,0 grādi, savukārt 2020. gadā ar +8,8 grādiem tika sasniegts siltākā gada rekords.

Vidējā gada temperatūra globālās sasilšanas dēļ Latvijā ir paaugstinājusies no +5,7 grādiem 1961.-1990. gadā, ko meteorologi dēvē par klimatiskās references periodu, līdz +6,8 grādiem 1991.-2020. gadā, kas ir klimatiskā standarta norma.

Lielākā pozitīvā novirze no temperatūras normas 2022. gadā bija februārī - ziemas noslēdzošais mēnesis bija 3,5 grādus siltāks par normu. Savukārt lielākā negatīvā novirze bija septembrī - rudens pirmais mēness izrādījās 2,2 grādus aukstāks nekā ierasts, tas bija vēsākais septembris kopš 2000. gada.

Zem normas mēneša vidējā gaisa temperatūra bija arī aprīlī, maijā, jūlijā un decembrī. Gada pēdējais mēnesis bija arī aukstākais - vidējā gaisa temperatūra decembrī nolīdēja līdz aptuveni -3 grādiem.

Savukārt 2022. gada siltākais mēnesis bija augusts - vidējā temperatūra pakāpās 2,9 grādus virs normas, sasniedzot +19,8 grādus. Tas bija otrais karstākais augusts Latvijas vēsturē, atpaliekot vien no 1939. gada.

Augustā tika sasniegta arī gada augstākā gaisa temperatūra - mēneša 10. datumā termometra stabiņš Pāvilostā pakāpās līdz +33,7 grādiem. Savukārt 2022. gada zemākā gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā bija -23,2 grādi 12. janvārī Zosēnos. Līdz -22 grādiem gaisa temperatūra Zosēnos noslīdēja arī 10. decembrī.

2021.-2022. gada kalendārā ziema Latvijā kopumā bija 0,9 grādus siltāka par normu, savukārt nokrišņu daudzums sasniedza 146% no ierastā lieluma. Tā bija otrā mitrākā ziema novērojumu vēsturē, atpaliekot no 2012. gada ziemas.

Lielā nokrišņu daudzuma un biežo atkušņu dēļ pagājušajā ziemā upēs vairākkārt gāja ledus un bija vairāki palu periodi. Bija arī daudz vējainu dienu un vairākas vētras. 14.,17. un 20. janvārī, kā arī 25. februārī vēja ātrums brāzmās vietām piekrastē pārsniedza 30 metrus sekundē.

Ievērojami vēja postījumi bija arī 26. martā, kad teju visā valstī vēja ātrums brāzmās pārsniedza 20 metrus sekundē un glābēji 363 reizes devās likvidēt vētras sekas.

Pavasaris ar vidējo gaisa temperatūru +5,2 grādi bija vēsākais kopš 2013. gada. Nokrišņu daudzums martā - maijā bija 89% no normas. Valdot anticiklonam, marts bija gada sausākais mēnesis, turklāt lielā daļā Latvijas tas kļuva par saulaināko martu novērojumu vēsturē.

Gada pirmie +20 grādi tika sasniegti netipiski vēlu - tikai 11. maijā. Tomēr 2022. gada vasara ar vidējo gaisa temperatūru +18,1 grāds kopā ar 2018. gada vasaru kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē.

Kopējais nokrišņu daudzums vasarā bija atbilstošs normai, taču sausuma periodi mijās ar spēcīgām lietavām. 14. jūnijā vietām Alūksnes, Gulbenes un Madonas pusē, kā arī 30. augustā Tukumā un tā apkārtnē izcēlās plūdi.

Rudens vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija tuvu normai, nokrišņu daudzums - par trešdaļu mazāks nekā ierasts. 2022. gada rudenī bija netipiski maz vējainu dienu.

12. novembrī tika atkārtots gada vēlāko +15 grādu rekords, bet jau 17. novembrī, diennakts vidējai gaisa temperatūrai stabili noslīdot zem nulles, iestājās meteoroloģiskā ziema.

Gada gaitā Latvijā pārspēti nepilni trīs simti siltuma rekordu, lielākā daļa - augustā un novembra pirmajā pusē. Laboti arī 42 aukstuma rekordi, vairums no tiem - septembrī.