Meteoroloģiskais pavasaris sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir augstāka par nulli, un tā sākums ir pirmā no šīm dienām.
Globālās sasilšanas dēļ pēdējos gados nereti ir grūti novilkt robežu starp meteoroloģiskā rudens, ziemas un pavasara sākumu un beigām, tādēļ sinoptiķi ieviesuši kritēriju, ka meteoroloģiskais pavasaris var iestāties tikai pēc 6. februāra, kas statistiski ir gada aukstākā diena Latvijā.
Pēdējos gados meteoroloģiskais pavasaris nereti sācies agrākajā iespējamajā datumā. Arī pagājušajā gadā daļā valsts tas iestājās 7. februārī, līdz mēneša beigām tas bija sācies visā valstī.
Tuvākajā darba nedēļā gaisa temperatūra naktīs pārsvarā būs zemāka par nulli, vietām tā var noslīdēt pat zem -10 grādiem, savukārt maksimālā temperatūra gaidāma -4..+4 grādu robežās. Vēsākais laiks būs Latgalē, siltākais – Kurzemē.
Nokrišņu būs maz un debesis palaikam skaidrosies. Neliels sniegs gaidāms pirmdien naktī un no rīta, savukārt nedēļas otrajā pusē palielināsies sniega, lietus un brāzmaina vēja varbūtība.
Nākamās nedēļas beigās Latviju var sasniegt siltāks gaiss, kas nozīmētu meteoroloģiskā pavasara sākšanos visā valstī.
Jau ziņots, ka Zemes ziemeļu puslodē noslēdzies gada tumšākais ceturksnis jeb tā dēvētā solārā ziema. 5. februārī sācies solārais pavasaris, kas turpināsies līdz 6. maijam. Šajā periodā dienas garums Rīgā palielināsies no nepilnām deviņām stundām līdz nepilnām 16 stundām.
Astronomiskā ziema turpināsies līdz pavasara ekvinokcijai 20. martā, bet jau 18. martā diena kļūs garāka par nakti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
