Vasara šogad bijusi siltāka un mitrāka par normu  (3)

Šī bija jau sestā vasara (jūnijs-augusts) pēc kārtas, kad vidējā gaisa temperatūra (+17,3° grādi pēc Celsija skalas) bija augstāka par gadalaika normu (+16,6° C).

Jūnijs iesākās ar aukstuma vilni un turpinājās ar 10 dienu ilgu karstuma vilni, jūlijs bija vēsāks par mēneša normu, bet augusts kļuva par 8. siltāko novērojumu vēsturē – kopš 1924. gada.

Arī nokrišņu ziņā vasara bija mainīga. Vasara iesākās ar lielu sausumu un jūnijs kļuva par otro sausāko novērojumu vēsturē, savukārt augusts kļuva par 4. mitrāko ar kopējo nokrišņu daudzumu 144,7 mm (88% virs mēneša normas).

Augustā Latvijā plosījās vairāki negaisi, novērotas vasaras stiprākās vēja brāzmas 32,6 m/s (7. augustā Dobelē).

Vasaras pirmās dienas bija vēsas, tika piedzīvots aukstuma vilnis un uzstādīti jauni diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī Latvijas 2. un 3. jūnija rekordi (-2,4 °C un -2,0 °C atbilstoši, abi Stendē), tomēr jau jūnija vidū bija vērojamas krietni augstākas gaisa temperatūras un aizsākās 10 dienu ilgs karstuma vilnis.

Jūnijs kopumā ar vidējo gaisa temperatūru +16,6 °C bija 1,4 °C siltāks par mēneša normu. Kaut arī jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija nedaudz augstāka (+16,8 °C), jūlijs bija vienīgais vasaras mēnesis, kurš bija vēsāks par mēneša normu (1,0 °C zem normas). Tā laikā tika sasniegti seši diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi un trīs maksimālās gaisa temperatūras rekordi.

Pretēji jūlijam, kura laikā tikai piecu diennakšu vidējās gaisa temperatūras vērtības pārsniedza mēneša normu, augusts bija vasaras siltākais mēnesis, turklāt 8. siltākais augusts novērojumu vēsturē – kopš 1924. gada.

Tā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C (1,6 °C virs mēneša normas). Nakts uz 7. augustu bija siltākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē (Skultes stacijā nakts laikā gaisa temperatūra nebija zemāka par +25,6 °C), vēlāk 15. augustā sākās nedēļu ilgs karstuma vilnis, kura laikā tika pārspēti divi Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi (16. augustā Bauskā tika sasniegti +34,4 °C, bet 17. augustā Daugavpilī +32,3 °C), un līdz pat augusta izskaņai diennakts vidējās gaisa temperatūras turējās virs normas.

Vasaras kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 238,9 mm, kā rezultātā vasara bija 7% mitrāka par gadalaika normu (226,9 mm), tomēr dažādos Latvijas reģionos nokrišņu daudzums ievērojami atšķīrās.

Gulbenē tika novērots vismazāk nokrišņu (124,9 mm, 43% zem normas), savukārt Kalnciemā visvairāk (313,2 mm, 35% virs normas). Vislielākā novirze no gadalaika normas bija Liepājā, kur vasaras nokrišņu daudzums (191,3 mm) bija 49% lielāks par normu.

Vasara iesākās ar lielu sausumu. Jūnijā kopējais nokrišņu daudzums bija 22,9 mm, kas ir 67% zem mēneša normas (70,1 mm), līdz ar to jūnijs kļuva par otro sausāko novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1969. gada, kad jūnija kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 21,6 mm. Vairākās novērojumu stacijās (Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Rūjienā un Zosēnos) bija 17 dienu periods, kad kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm.

Pārējos divos mēnešos sausums krietni mazinājās. Jūlija nokrišņu daudzums bija krietni tuvāks normai – ar mēneša nokrišņu daudzumu 71,2 mm tas bija 6% sausāks par normu (75,7 mm).

Kontrastā sausajam jūnijam, augusts kļuva par 4. mitrāko novērojumu vēsturē, tā kopējais nokrišņu daudzums bija 144,7 mm, kas ir 88% virs mēneša normas (76,8 mm). Jau pirmajā augusta dienā vietām Latvijā nolija vairākas reizes vairāk nokrišņu nekā visā jūnijā (vislielākā atšķirība bija Stendē, kur 1. augustā nokrišņu daudzums bija 20,8 mm, kamēr visā jūnijā tas bija tikai 4,5 mm).

Vasaras otrā puse izcēlās ar nokrišņu intensitāti. Ja līdz jūlija vidum tikai Ainažu un Dobeles stacijās bija pa vienai diennaktij, kad novērotie kopējie nokrišņi bija ļoti stipri (≥ 20 mm), tad vasaras otrajā pusē tādu diennakšu skaits Latvijā vietām sasniedza pat 5 (Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rīgā).

Vidējais vēja ātrums vasarā bija 2,9 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Pat ja jūlijs bija mēnesis ar vislielāko vidējo vēja ātrumu 3,2 m/s (0,7 m/s virs mēneša normas), tad augustā tika novērotas vasaras stiprākās vēja brāzmas 32,6 m/s (7. augustā Dobelē). Kopā augustā bija piecas dienas, kad vēja brāzmas vismaz vienā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), jūlijā tādas bija divas, bet jūnijā neviena.

Vietām Latvijā meteoroloģiskās vasaras sākums (5 dienas pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru vismaz +15 °C) bija jau maija vidū, bet citur mēnesi vēlāk. Agrākais meteoroloģiskās vasaras sākums bija Priekuļos un Rīgā (11. maijā). Līdz 21. maijam vasara sākās arī Latvijas dienvidu rajonos (Liepāja, Rucava, Saldus, Bauska, Dobele, Jelgava un Skrīveri). Atlikušajās stacijās vasara sākās 11. līdz 13. jūnijā ar izņēmumiem Ventspilī un Pāvilostā, kur vasara sākās visvēlāk – attiecīgi 16. un 20. jūnijā.

Visās novērojumu stacijās kalendārās vasaras noslēgumā meteoroloģiskā vasara joprojām turpinās.