Kā Latvijai veicies 'Eirovīzijā' kopš 2000. gada  (12)

Šis būs trīspadsmitais gads, kad Latvija piedalās starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā, bet kā pirmie pārstāvēt dzimteni devās grupas Prāta vētra puiši.

Viņi Zviedrijā notikušajā dziesmu konkursā startēja ar grupas līdera Renāra Kaupera radīto kompozīciju My Star, un ierindojās augstajā trešajā vietā.

Vēlāk intervijās pašmāju medijiem grupas dalībnieki atzinuši, ka dalība Eirovīzijā būtiski izmainījusi viņu dzīves, jo īdz 2000. gadam viņi tikai mēģinājuši izsisties, bet pēc Eirovīzijas sekoja tūre Skandināvijā, dalība dažādu valstu televīzijas raidījumos un citas aktivitātes, kas lika saprast, ka Prāta vētra var nodarboties tikai ar mūziku.

Pēc Latvijas veiksmīgās debijas starptautiskajā konkursā uz Eirovīziju, kas notika Dānijā, devās Arnis Mednis ar dziesmu Too Much, ko dziedātājs bija radījis kopā ar Gustavu Terzenu.

Īpaši veiksmīgi gan šai jestrajai kompozīcijai, kuru Mednim izpildīt palīdzēja toreiz vēl maz zināmā dziedātāja Ance Krauze, negāja - 23 valstu konkurencē Latvija ieņēma 18. vietu.

Desmit gadus pēc dalības Eirovīzijā Mednis sarunā ar DELFI Izklaide atzina, ka pārlieku satraukties par valsts panākumiem šajā konkursā neesot vērts, jo šis pasākums kā muzikāli vērtīgs pasākums vis neesot vērtējams.

2002. gads vēsturē ieies ar pirmo un pagaidām vienīgo Latvijas uzvaru starptautiskajā dziesmu konkursā – Tallinā notikušajā Eirovīzijā triumfēja dziedātāja Marija Naumova ar dziesmu I Wanna.

Lielas skatītāju simpātijas izpelnījās ne tikai Naumovas vokālais sniegums, bet arī sagatavotais šovs, kura kulminācijā viņai, ovācijām skanot, dejotāji norāva lietišķo bikšu kostīmu, atstājot pievilcīgo dziedātāju īsā sarkanā kleitiņā.

Jau vairākus gadus dziedātāja par savu dzīvesvietu izvēlējusies Franciju, kur audzina mazo dēliņu, bet, atskatoties uz desmit gadus seno pagātni, viņa sarunā ar DELFI Izklaide atzinusi, ka Eirovīzija mainīja viņas dzīvi.

"Kad tu uzvari Eirovīzijā, tu iegūsti kaut kādu noteiktu statusu, ko tev neviens vairs nevar atņemt. Tas atver iespējas brīvāk rīkoties un darīt to, kas tev patīk. Tu vari atļauties biežāk pateikt nē un nedarīt to, kas tev nepatīk. Brīvība ir dārgākais, ko var dzīvē iegūt, un to tu zināmā mērā iegūsti, uzvarot Eirovīzijā," spriedusi Naumova.

Šajā gadā Eirovīzijas dziesmu konkurss notika Rīgā, un tajā Latviju pārstāvēja speciāli konkursam izveidotais trio F.L.Y. – tajā spēkus apvienoja Lauris Reiniks, Mārtiņš Freimanis un Yana Kay.

Uz skatuves viņi kāpa ar dziesmu Hello From Mars, par kuru nacionālajā atlasē skatītāji bija atdevuši 64 850 balsu. Tiesa, pašā Eirovīzijas konkursā kolektīvām lielu panākumu nebija - viņi ierindojās 24. vietā.

Vēl aizvien pašmāju šovbiznesa kuluāros klīst stāsti, ka Reiniks un Freimanis šo neizdošanos ļoti spēcīgi pārdzīvojuši. Neveiksme gan grupas dalībniekus neatturēja arī turpmāk izmēģināt spēkus Eirovīzijas nacionālajās atlasēs gan kā izpildītājiem, gan dziesmu autoriem.

Šajā gadā uz notiekošo konkursu Latviju pārstāvēt devās Valters un Kaža, kuri plašākai publikai bija pazīstami kā grupas Putnu balle līderi.

Mārtiņa Freimaņa radītā balāde The War Is Not Over Kijevā notikušajā konkursā kvalificējās lielajam finālam, kur tā ieņēma piekto vietu.

Arī vēlākajos gados abu vārds izskanēja Eirovīzijas sakarā - 2011. gada pavasarī Latvijas Televīzija nolēma atteikties no Streipa kā ilggadējā Eirovīzijas tiešraides komentētāja, viņa vietā šo pienākumu uzticot grupas Putnu balle puišiem.

Valters šogad vadīja arī Eirodziesmas nacionālo atlasi, bet tas, ka politikā spēkus izmēģinājušais jaunietis ar to nodarbosies arī turpmāk, ir apšaubāmi, jo viņa neveiklais joks, paziņojot uzvarētājas vārdu, uz mūžiem iespiedies tautas atmiņā.

Arī 2004. gads Eirovīzijas kontekstā ir Latvijai zīmīgs – šī bija pirmā reize, kad uz starptautiskā dziesmu konkursa skatuves tika izpildīta kompozīcija latviešu valodā.

Ar Dziesmu par laimi Turcijā Eiropas mīlestību mēģināja iekarot Tomass Kleins un Ivo Fomins (attēlā), bet abiem liepājniekiem tas neizdevās - pusfinālā viņi ieņēma 17. vietu un finālam nekvalificējās.

Kopš tā laika dziesmas latviešu valodā uz Eirovīziju vairs nav sūtītas, un arī viens no dziesmu konkursa lielākajiem ekspertiem Latvijā - žurnālists Kārlis Streips - atzinis, ka Eiropai piedāvāt dziesmas latviski nav prāta darbs.

"2004. gadā Ivo Fomins un Tomass Kleins ar Dziesmu par laimi piedzīvoja pilnīgu izgāšanos. Jābūt ir ļoti spēcīgai dziesmai, kas nospēlē uz pareizajām sirds stīgām. Jo tas, ka kaut kas tiek izpildīts nacionālajā valodā, nenozīmē, ka to vajag sūtīt uz konkursu," novērojis Streips.

2007. gadā uz Helsinkiem devās vēl viena speciāli Eirovīzijas konkursam radīta grupa - elegantie Bonaparti.lv ar dziesmu Questa Notte.

Konkursā Bonaparti.lv piedalījās ar zviedru komponista Kjella Jenstiga radītu dziesmu, kas bija iekļuvusi Latvijas nacionālās atlases pusfinālā.

Šī kompozīcija tika iztulkota itāļu valodā un tika izveidota sešu tenoru apvienība, kuras sastāvā bija tādi mūziķi kā Normunds Jakušonoks, Andris Ābelīte, Andris Ērglis, Zigfrīds Muktupāvels, Roberto Meloni un Kaspars Tīmanis.

Eirovīzijas finālā grupa iekļuva, bet izšķirošajā cīņā viņi ierindojās 16. vietā - vislielāko atbalstu multinacionālā apvienība ieguva no Lietuvas, Igaunijas un Īrijas, kas Latvijas grupai piešķīra katra desmit punktus.

2006. gadā uz Grieķijas galvaspilsētā Atēnās notikušo konkursu devās vokālais ansamblis Cosmos, kuri 2004. gadā triumfēja Jūrmalā notiekošajā jauno izpildītāju konkursā Jaunais vilnis.

Eiropas simpātijas gan a capella grupai ar dziesmu I Hear Your Heart iegūt neizdevās - 51. Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā uzvaru izcīnīja Somijas hārdroka grupa Lordi, bet Latvijas grupai nācās samierināties ar rūgtu zaudējumu, jo 23 valstu konkurencē viņu dziedātā dziesma ierindojās 16. vietā.

Tagad muzikālā apvienība ir pajukusi jeb, kā paši saka, uz laiku paņēmuši pauzi, bet divi no tās dalībniekiem ar oriģinālajiem skatuves vārdiem Shipsi un Reynsi turpina darboties panākumiem bagātajā grupā Instrumenti.

Šajā gadā Latviju Belgradā notikušajā konkursā prezentēja atraktīvais un krāšņi saģērbtais ansamblis Pirates of the Sea, kuri izpildīja dziesmu Wolves of the Sea.

Grupā spēkus apvienoja karstasinīgais itālis Roberto, kuram šī bija jau otrā reize uz Eirovīzijas skatuves, dejotāja Aleksandra Kurusova, kā arī televīzijas un radio personība, pasaules apceļotājs Jānis Vaišļa.

Nacionālās atlases superfinālā jestrā apvienība apsteidza tādus tautā mīlētus māksliniekus kā Aishu un Andri Ērgli, bet Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā viņi ierindojās 12. vietā, kuru dalīja ar Gruzijas pārstāvjiem.

2009. gadā Latvijas dalība Eirovīzijas konkursā bija apdraudēta – sakarā ar finansiālo situāciju Latvijas Televīzija apsvēra domu muzikālajā sacensībā nepiedalīties, tomēr beigās sponsori tika atrasti un Latvijas mūziķiem ceļš uz Eiropu bija vaļā.

Pašmāju atlasē vislielākās skatītāju simpātijas iekaroja dziedātājs Intars Busulis ar dziesmu Sastrēgums. Lai gan latviešu tauta pati  bija lēmusi, ka viņš būs cienīgākais pārstāvis Maskavā, daudzu neapmierinātību radīja Busuļa lēmums dziesmu izpildīt krievu valodā.

Tas gan Latvijas pārstāvim gaidītos panākumus nenesa - viņš Eirovīzijā piedzīvoja izgāšanos, jo dziesma Probka konkursa pusfinālā neguva nepieciešamo skatītāju balsu skaitu, lai kvalificētos finālam. Kā izrādījās vēlāk, Busuļa Probka bija vissliktākā no Eirovīzijā pārstāvētajām dziesmām.

Jāatgādina, ka Busuli neveiksmes sāka vajāt jau ceļā uz Maskavu - naktī viņam uz Krievijas robežas  radās domstarpības ar kaimiņvalsts robežsargiem un nesakārtoto dokumentu dēļ viņš tika izsēdināts no vilciena, bet pāris dienas pirms Latvijas pārstāvja kāpšanas uz Eirovīzijas skatuves interneta video krātuvē YouTube tika publiskota rupja dziesmas Probka versija, kas Latvijas vārdam ne visai labvēlīgā gaismā lika izskanēt arī vairākos ietekmīgos ārvalstu medijos.

Arī 2010. gads Latvijai Eirovīzijā nebija veiksmīgs – uz Oslo devās Aisha ar dziesmu What For? Lai gan dziesmu bija radījuši tādi pašmāju mūzikas grandi kā Guntars Račs un Jānis Lūsēns, Eiropas klausītāju sirdis šī kompozīcija neiekaroja.

Meitene uz skatuves kāpa konkursa pirmajā pusfinālā, bet starp desmit finālistiem 17 pārstāvju konkurencē Aishai ierindoties neizdevās.

Latvijas pārstāves priekšnesums radījis arī plašu starptautisku rezonansi - trešdien pasaules medijos Aishas dziesma What for? un viņas priekšnesums izpelnījies asu kritiku. Piemēram, Zviedrijas izdevums Expressen norādījis, ka "baisajam dziesmas tekstam vajadzētu sadegt ellē", bet Somijas laikraksts Hufudstadsbladet latviešu pārstāves dziedāšanu salīdzinājis ar kaķa spīdzināšanu.

Sekojot līdzi interneta tiešraidei Eirovīzijas oficiālajā mājas lapā, varēja pārliecināties, ka arī ārzemju interneta komentēju vidū Aishas priekšnesums izsaucis negatīvu reakciju - cilvēki izteica izbrīnu par dīvainā un nepiemērotā tērpa izvēli, kas liekot domāt, ka Latvijas dziedātāja uz skatuves ieradusies pa taisno no gultas, kā arī tika kritizētas viņas vokālās spējas, bet daži pat pārmeta pārlieku reliģiozitāti, izvēloties dziesmu par Dievu un uz skatuves kāpjot ar masīvu melnu krustu kaklā.

2011. gadā Latviju Diseldorfā notikušajā konkursā Latviju pārstāvēja grupa Musiqq ar dziesmu Angel In Disguise, bet arī Maratam un Emīlam veiksme nesmaidīja – Latvija kārtējo reizi līdz Eirovīzijas finālam nenokļuva.

Pēc Musiqq neveiksmīgā starta sākās diskusija, kuram būtu jāuzņemas atbildība par kārtējo Latvijas izgāšanos - Latvijas Televīzijas pārstāvji visu vainu novēla uz grupu, kura pati esot atbildīga par savu šovu, bet Musiqq puiši taisnojās, ka Eirovīzijas rīkotāji Diseldorfā neesot viņiem ļāvuši īstenot visas ieceres.

Maestro Raimonds Pauls abus puišus pirms viņu starta Eirovīzijā salīdzināja ar sienāzīšiem, bet vēlāk, komentējot pēdējos gados piedzīvotās neveiksmes starptautiskajā konkursā, ierosināja uz kādu laiku paņemt pauzi dalībai Eirovīzijā, lai atrastu piemērotāko kandidātu.