Desmit īpašas dziesmas 'Eirovīzijas' vēsturē  (78)

Un tomēr ir dažas dziesmas, kas izturējušas laika pārbaudi un par godājamiem māksliniekiem padarījušas to izpildītājus - Eirovīzijā dziedājis gan Klifs Ričards, gan Hulio Iglesiass, gan Selīna Diona. Šajā sakarā piedāvājam desmit ar Eirovīziju saistītas dziesmas, kuras kaut kādā ziņā ir īpašas.

Eirovīzijas vēsturē zināmas daudzas dziesmas, kuras izceļas ar saviem banālajiem tekstiem un nosaukumiem. Konkursā piedalījušies tādi hiti kā Boom Bang-a-Bang (1969), A-Ba-Ni-Ba (1978), Bana Bana (1989), Bourn Badaborun (1967), Diggi-Loo Diggi-Ley (1984) un tā tālāk.

Taču pat šajā kontekstā viena dziesma tiek uzskatīta par īpašu - tā ir spāņu dziedātājas izpildītā dziesma La la la, kurā šī fundamentālā zilbe tiek atkārtota rekordlielā biežumā - 138 reizes. Protams, arī Hey Jude īpaši neatpaliek, bet bītli nav piedalījušies Eirovīzijā.

Starp citu, sākotnēji tika plānots, ka šo dziesmu izpildīs Huans Manuels Serats, taču viņš bija nolēmis to izpildīt kataloniešu valodā, bet Franko laika Spānijā tam būtu bijusi neveselīga rezonanse, tāpēc viņš tika nomainīts.

1986. gadā Eirovīzijā uzvarēja Beļģija ar dziesmu J'aime la vie, un vēsturē tā iegājusi tāpēc, ka to izpildīja visjaunākā uzvarētāja – Sandrai Kimai tobrīd bija tikai 13 gadiņi.

Protams, citas valstis nodomāja, ka skola rokā, tāpēc par prieku kārajai publikai dalībnieku vecuma sāka kristies, līdz 1989. gadā sacentās 11 gadus veca francūziete un 12 gadus veca ebrejiete.

Taču 1990. gadā Eirovīzijas organizatori nolēma ieviest vecuma limitu, un kopš tā laika šajā konkursā drīkst piedalīties tikai dalībnieki, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu, līdz ar to beļģietes rekords, visticamāk, pārspēts netiks.

No Latvijas visjaunākie pārstāvji bijuši leģendārais duets Walters and Kazha.

Lai gan Eirovīzija ir konkurss, kurā tiek piedāvāts ārkārtīgi sliktas mūzikas koncentrāts, ir dziesmas, kuras ir vēl sliktākas par pārējām. Protams, oficiāli aptauja par vissliktāko dziesmu nav notikusi, taču ir pietiekami daudz entuziastu, kas to vēlējušies noskaidrot.

Gandrīz visās sliktāko Eirovīzijas dziesmu aptaujās par "uzvarētāju" tiek atzīta Šveices grupas Piero & the Music Stars dziesma Celebrate, ar ko viņi uzstājās 2004. gada konkursā.

Neviena no valstīm šai dziesmai nepiešķīra nevienu punktu, tāpēc tā palika pēdējā vietā, bet komentētāji izceļ, iespējams, visu laiku vissliktāko vokālu un ārkārtīgi infantilos tekstus: "Clap your hands, celebrate, have a good time".

Šogad notika jau 57. Eirovīzijas fināls, tāpēc izpildīto dziesmu sakrājies ļoti daudz, taču vienai no tām bija lemts tikt izpildītai tieši kā tūkstošajai.

Par šo dziesmu kļuva Īrijas dziedātāja Braiena Kenedija sacerētā un izpildītā dziesma ar nosaukumu Every Song is a Cry for Love, kas izskanēja 2006. gada Eirovīzijas pusfinālā.

Kenedijs savā dzimtenē ir pazīstams mūziķis, viņš dziedājis kopā ar pašu Vanu Morisonu, bet Eirovīzijas tūkstošā dziesma netika atbilstoši novērtēta, un rezultātā šajā gadā Īrija ierindojās 10. vietā.

Lai gan šobrīd jau vairākas valstis, kas ģeogrāfiski atrodas vai nu Āzijā vai arī uz Eiropas un Āzijas robežas, piedalās Eirovīzijā, kas plānots kā Eiropas "labāko dziesmu" konkurss, ir viens precedents, kad Eirovīzijā piedalījās arī kāda Ziemeļāfrikas valsts.

Tas notika 1980. gadā, kad ar arābu valodā izpildītu dziesmu Bitaqat Hob (Mīlas vēsts) konkursā startēja Marokas dziedātāja Samira Bensaida. Dziesma palika priekšpēdējā vietā, apsteidzot tikai Somiju.

Starp citu, tā kā šī gada uzvarētāja - Zviedriju pārstāvošā dziedātāja Lorīna ir marokāņu izcelsmes, arī pati Maroka ir izteikusi vēlmi 2013. gadā atgriezties Eirovīzijā pēc 33 gadu pārtraukuma.

Labi zināms fakts, ka zviedru grupas ABBA slavas gājiens sākās 1974. gadā, kad viņi ar dziesmu Waterloo uzvarēja Eirovīzijā. Taču izrādās, ka paši zviedri vēl tikai gadu iepriekš nebija spējuši novērtēt savu nākamo supervaroņu potenciālu.

Lieta tāda, ka jau 1973. gadā ABBA centās piedalīties Eirovīzijas konkursā ar vienu no savām pazīstamākajām dziesmām - Ring Ring, taču tobrīd viņi vēl netika novērtēti, un uz Eirovīziju devās grupa Nova and the Dolls ar dziesmu You're Summer.

Šobrīd Eirovīzijas standarti paredz, ka dziesma nedrīkst būt garāka par trim minūtēm, un vairums dalībnieku to arī ievēro ar matemātisku precizitāti. Taču agrāk noteikumi nebija tik stingri, turklāt Eirovīzijas pirmsākumos pasaules mūzika vēl nebija nodefinējusi popdziesmas standartus.

Līdz ar to visīsākā dziesma, kāda skanējusi Eirovīzijā, tika izpildīta 1957. gadā, otrajā Eirovīzijas konkursā. Lielbritāniju pārstāvošās Patrīcijas Bredinas dziesma ar nosaukumu All bija tikai 1:52 minūtes gara, turklāt, cik zināms, tā studijā nekad nav bijusi ierakstīta.

Paradoksālā kārtā hronoloģiski sagadījās tā, ka tieši nākamā izpildītā dziesma bija konkursa vēsturē visgarākā - 5 minūtes un 9 sekundes. Tā saucās Corde della mia chitarra, un to izpildīja itālis Nuncio Gallo.

Ne tikai Latvijas mūziķi nelabprāt paši sacer dziesmas un iet vieglāko ceļu, dziedot kaverversijas, un, protams, tas daudzkārt darīts arī ar Eirovīzijas dziesmām.

Taču viena no dziesmām šajā ziņā ir pārliecinoši populārāka par citām - tā ir 1958. gada Eirovīzijā itāļa Domeniko Modunjo sacerētā (kopā ar Franko Miljaci) un izpildītā dziesma Nel blu dipinto di blu, kas plašāk pazīstama ar nosaukumu Volare.

Šai dziesmai zināmi vairāki simti kaverversiju, un starp populārākajiem izpildītājiem minami Klifs Ričards, Frenks Zapa, Lučano Pavaroti, Deivids Bovijs, The Platters, Sofija Rotaru, Dīns Mārtins, Frenks Sinatra un daudzi citi.

Kad kļuva zināms, ka Lielbritāniju Eirovīzijā šogad pārstāvēs Engelberts Humperdinks, viņš tobrīd bija 75 gadus vecs (konkursa laikā viņam jau bija 76 gadi). Humperdinks par savām spējām bija dikti pārliecināts un intervijās stāstīja, ka triumfēs, kļūdams par visvecāko konkursa uzvarētāju.

Finālā par Humperdinku balsoja tikai četras valstis, tostarp Latvija, un ar 12 punktiem viņš palika priekšpēdējā vietā. Taču, kā noskaidrojās vēlāk, Humperdinks nebija pat šī konkursa vecākais dalībnieks.

Starp jaukajām udmurtu vecmāmiņām, kuras kā folkloras kopa Бурановские бабушки pārstāvēja Krieviju, bija viena pavisam maza un mīļa omīte vārdā Natālija Pugačova. Izrādās, ka arī viņai ir 76 gadi, bet viņa ir nedaudz vecāka par leģendāro britu dziedātāju.

Pugačova kopā ar savām tautietēm bija arī pirmās udmurtietes, kas piedalījušās Eirovīzijā.

Jau minētā dziesma Celebrate par vissliktāko Eirovīzijā ir atzīta neoficiāli, taču ir arī dziesmas, kuras oficiāli nav patikušas nevienam, par ko liecina konkursa pusfinālā vai finālā (atkarībā no attiecīga gada formāta) apaļa nulle no citām dalībvalstīm.

Pirmā dziesma, kas Eirovīzjā saņēma nulli, bija norvēģu dziedātāja Jāna Teigena izpildītā kompozīcija Mil Etter Mil (Jūdzi pēc jūdzes). Tas notika 1978. gadā, un kopš tā laika vēl 15 dziesmas ir oficiāli atzītas par nepatīkamām, arī Lietuvas 1994. gada dziesma.

Norvēģija vispār ir savā ziņā neveiksmīgākā valsts - tā desmit reizes palikusi konkursa pēdējā vietā (1963, 1969, 1974, 1976, 1978, 1981, 1990, 1997, 2001 un 2004). Tomēr norvēģi ir arī trīs reizes Eirovīzijā uzvarējuši (1985, 1995 un 2009).