Aktieris Daniels Šterns nesen paziņojis, ka gandrīz zaudējis zagļa Mārva lomu filmā "Viens pats mājās", jo lūdzis lielāku honorāru.
Aktieris savos jaunākajos memuāros "Home and Alone" dalās, ka par sešu nedēļu darbu pie oriģinālās 1990. gada filmas viņam bija paredzēts maksāt 300 000 ASV dolāru.
"Man piezvanīja un teica, ka viņi ir mainījuši filmēšanas grafiku, proti, ka tagad es viņiem būšu vajadzīgs astoņas nedēļas, nevis sešas. Tā kā man lūdza strādāt par 33% vairāk, tad es atklāti arī vaicāju, vai viņi grasās palielināt manu algu. Un viņi atbildēja, ka to nedarīs," viņš rakstīja.
Izrādās, ka pēc izmaiņām filmēšanas grafikā, proti, kad sešu nedēļu filmēšana, uz kuru Šterns bija pieteicies, tika palielināta līdz diviem mēnešiem, bet atalgojums palika nemainīgs, viņš, kā pats saka, pieņēmis vienu no stulbākajiem lēmumiem šovbiznesa dzīvē. Viņš atteicās no darījuma! Rezultātā šo lomu ieguva kāds cits aktieris, taču pēc pāris dienu mēģinājumiem producenti vēlējās Šternu atpakaļ un atkāpās no sākotnēji izveidotā līguma.
Kad 1990. gada oriģinālfilma kļuva par kases grāvēju un nekavējoties tika izziņots turpinājums, studija Šternam piedāvāja 600 000 ASV dolāru lielu algu. 66 gadus vecais aktieris atklāja, ka šis piedāvājums bija divreiz lielāks par viņa algu pirmajā filmā, bet, kā izrādījās, viņa kolēģi bija saņēmuši vairāku miljonu starta piedāvājumu.
Viņš sacīja, ka lūdzis uzņēmumam "Twentieth Century Fox" pārskatīt atalgojumu, jo, piemēram, Džo Peši, kurš atveidoja zagli Hariju, saņēma vairāk nekā divus miljonus ASV dolāru. Galu galā Šterns ieguva 800 000 ASV dolāru piedāvājumu, tomēr viņš ar to nebija mierā!
Vēlēdamies saņemt vismaz pusi no tā, ko pelnīja viņa kolēģis, viņš nepieņēma šo sešciparu summas piedāvājumu. Un, kad viņa aģents ieteica viņam to nedarīt un vienkārši pieņemt piedāvājumu, Šterns viņu atlaida. Atskatoties atpakaļ, Šterns saka, ka tā bija lepna rīcība, taču sacīja, ka, ja tas bija labākais, ko viņa aģents varēja izdarīt viņa labā, "tad viņš ne pārāk labi darīja savu darbu".
Šterns pats bez aģenta starpniecības sāka sarunas ar studijām un pieprasīja 1,5 miljonus ASV dolāru lielu algu, kā arī divus procentus no bruto peļņas. Tomēr galu galā Šternam tas viss atmaksājās, jo viņš saņēma prasīto algu un viņam tika piedāvāts viens procents no bruto peļņas.
"Es zināju, ka viņi nevarēs uzņemt filmu bez manis, taču es arī jutos nedrošs, jo es šo lomu jau vienreiz gandrīz pazaudēju," viņš stāstīja par to, kā izgāzās pirmajā filmas kastingā. "Es, protams, ka negribēju būt pārāk mantkārīgs, kad man tik ļoti patika filma un mana loma. Ir daudzas lietas, ko es iegūstu no filmām. Un nav jau runa tikai par naudu!"
Vaicājot mūžseno jautājumu – "Viens pats mājās" vai "Viens pats mājās 2"? "Kuru no saviem bērniem es mīlu vairāk?!" viņš smejoties uzdod pretjautājumu. Viņš katru no filmas daļām esot redzējis tikai vienu reizi, jo nepatīkot skatīties savus darbus.
Šterns atzīst, ka, lai gan oriģināls ir iesakņojies cilvēku sirdīs, "Viens pats mājās 2" uzņemšana bija ieguvēja. "Komanda, kas viena otru pazina no pirmās filmas, priecājās nakts vidū mētāt putuplasta ķieģeļus no nopostīta Ņujorkas brūnakmens nama jumta. Tas bija kaifīgi!"
