Šogad aprit seši gadi, kopš aizsaulē aizgāja mūziķis Valters Frīdenbergs, kurš zaudēja cīņu ar vēzi 30 gadu vecumā (2018. gada 17. oktobris). Viņa draudzene, auklīte un dzemdību dūla Kristīne Paegle sarunu festivālā "Lampa" dalījās atmiņās par viņa pēdējām dienām, raksta šīs nedēļas izdevums "Privātā dzīve".
Labdarības organizācijas "Hospiss LV" diskusijā – "Vai iespējama "laba" nāve?" Piedalījās arī Kristīne Paegle, kura savu mīļoto vīrieti Valteru Frīdenbergu atbalstīja viņa dzīves pēdējā gadā. Pāris esot runājuši par nāvi, apzinājušies iespējamo scenāriju un pat sarkastiski jokojušies. Viņa ilgu laiku nav zinājusi, ka draugam ir atlicis tik maz laika: "Es to uzzināju, man šķiet, tikai tad, kad bija palikušas divas nedēļas... Pēdējais mēnesis tika pavadīts lielās sāpēs un uzdevumos, kas bija jādara. Katru otro dienu vajadzēja braukt saņemt pretsāpju medikamentus." Paegle bija uzņēmusies Valtera privātā šofera, aprūpētāja pienākumus un, lai to varētu darīt, aizgājusi no darba, lai pēdējo pusgadu būtu līdzās gan slimnīcā, gan mājās.
Runājot par pēdējo nakti slimnīcā, viņa stāsta: "Es biju izgājusi izvēdināt galvu, atgriezos. Nāca mūsu beidzamais onkologs, un arī viņš man teica: "Kristīn, jūs zināt, ka viņš šovakar var aiziet?" Es vien pasmaidīju. Līdz pat pēdējam brīdim tam neticēju, jo, cīnoties ar onkoloģiju, nepārtraukti ir – te augšā, te lejā. Nekad nevar zināt – varbūt, ka no tā vēl var atkopties. Es noticēju tikai tad, kad tas notika... Lielas četras minūtes pēc tam."
Viņa stāsta, ka fiziskā atrašanās līdzās, kad viņš mirst, palīdzējusi pieņemt notiekošo: "Tas palīdz realitātes apziņai. Man liekas, ka tad, ja neesi bijis blakus, tev vēl ir vajadzīgs laiks, lai apjaustu to, kas noticis." Bet esot līdzās, redzi – tiešām: "Tu redzi arī to, kā viņš sazinās jau ar "aizpasauli". Kā viņš slimnīcā saka: "Ome, ome" – un skatās tālumā. Un tu domā – cik jauki, ka viņam ir atnākusi pakaļ ome. Es nezinu, kāds tam varbūt netic, bet tā reāli notika." Tas esot gaiši un viegli, un padarījis vieglāku cilvēka palaišanu. Pati klātbūtne nāvē sievietei iemācījusi lēnprātību uz dzīvošanu šodienā, tas esot grūti, jo gribas cilāt pagātni un sasteigt nākotni.
Vairāk par pārdzīvojuma sāpēm, pēdējām dienām un stundām lasi 9. jūlija žurnālā "Privātā dzīve."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
