Renārs un 50

1. septembrī 50. dzimšanas dienu svin Renārs Kaupers. Personība, kas komentārus neprasa. Viņu zina gan mazi bērni, gan seniori, un katram ir kāda mīļākā viņa izpildīta dziesma. Lai arī Renārs lielākajai daļai asociējas tieši kā solists "prātiniekos", patiesībā viņš savos 50 dzīves gados jau ir paspējis izdarīt tik daudz, cik divi cilvēki kopā visa mūža laikā. Domāju, ka Renārs pats nejūtas kā piecdesmitgadnieks, jo viņš gan vizuāli ir labi iekonservējies, gan savā domāšanā vienmēr bijis jauneklīgs. Šis nebūs biogrāfisks raksts ar sausiem faktiem (nu labi, daži cienīgi būs), bet vairāk personīgs pārstāsts par Renāru.

Vai viņa pazīst Renāru Kauperu? Kāds droši vien nodomās, šo lasot. Jā un nē. Pirmo reizi Renāru ieraudzīju uz skatuves kādā koncertā, kur krustmāte mani paņēma līdzi. Atceros – man blakus dejoja kāda sieviete, tik ļoti dzīvojot līdzi mūzikai un nedomājot par to, kā tas izskatās no malas. Es nodomāju – nu ļoti dīvaina sieviete, tik traki dejo. Pagāja gadi un es pati kļuvu par šādu meiteni, kas braukāja uz visām prātinieku tūrēm, pirka katru žurnālu, kur parādījās kaut rindkopa par grupu vai Renāru u.tml. Tagad smieklīgi tas viss šķiet, tomēr es uzaugu ar šo grupu, un patiesībā Renārs ir bijis ļoti klātesošs daudzās dzīves situācijās, viņam par to nezinot. Tāpēc es zinu daudz par Renāru, lai rakstītu šīs rindas viņa jubilejai par godu. Starp citu, agrāk dzimšanās dienā sūtīju Renāram sms apsveikumus, un viņš vienmēr (!) uz tiem atbildēja. Tieši tik cilvēcīgs viņš vienmēr ir bijis (tagad man bail skatīties, ko es viņam agrāk rakstīju).