Iļjana no "Ērkšķiem" dzīvojusi kāpņutelpā, mazgājusies pie upes un zagusi drēbes

"Divus gadus dzīvoju kāpņutelpā ar savu māsu. Iztikām no tā, ko dabūjām ārā – mazgājāmies pie upes. Ko mēs ģērbām? Kad kāds izlika ārā žāvēties savas drēbes, mēs tās zagām," savas dzīves skarbo līniju ieskicē sociālā projekta "Caur ērkšķiem uz…" sestās sezonas dalībniece Iļjana.

Sasniedzot pilngadību, viņa saņēma savu visilgāk gaidīto dāvanu – mammas atbrīvošanu no ieslodzījuma, kura tajā nokļuva, uzņemoties svešu vainu. "Mēs sākām atkal kontaktēties, bet, kad man palika 19 gadi, viņa nomira no vēža. Burtiski gadu, pusotru bijām kopā…" stāsta Iļjana.

Viņa ir pabeigusi pamatskolu, vēlāk sākusi apgūt pavāra palīdzes arodu, tomēr mācības pametusi. Laiku pa laikam viņa pāris mēnešus pastrādā, bet drīz vien atkal atgriežas darba meklējumos un savā bezmērķīgajā ikdienā, kuru galvenokārt veido nebeidzami dzerstiņi ar draugiem. Iļjanas sapnis ir atvērt savu suņu patversmi.

Iļjana laiku pa laikam strādājot, taču ilgāk par dažiem mēnešiem vienā darbā neturas. Pārsvarā viņa dienu pavada mājās vai "tusējot" ar draugiem. "Ar alkoholu mēs esam diezgan labi draugi, satiekamies katras brīvdienas. Ja es dzeru, es varu neaiziet uz darbu, bet pēc tam es nožēloju," stāsta Iļjana. Arī bērnību viņa pavadījusi vidē, kur apreibinošās vielas bijušas ierasta parādība. Meitene sākusi pīpēt jau septiņos gados un deviņos gados lietot alkoholu. Pabijusi arī audžuģimenē un bērnunamā. Iļjanai bijis arī brīdis, kad viņa lietojusi smagās narkotikas, taču tās atmetusi un vēlas arī pilnībā atmest alkohola lietošanu. "Es gribētu kaut ko labāku priekš sevis," saka Iļjana.