Gatis Irbe atklāj tumšāko dzīves posmu: desmit gadi narkotiku atkarībā un domas par pašnāvību

Speciālisti atzīst, ka lēmumu par pašnāvību cilvēks pieņem dažādu riska faktoru mijiedarbības ietekmē un visbiežāk tas nav spontāns lēmums. Pirmais signāls, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir izmaiņas uzvedībā – pazūd līdzšinējās intereses un hobiji, interese par mācībām, studijām vai darbu, cilvēks vairs netiekas ar draugiem, izolējas, var lietot apreibinošas vielas. Par uzvedības izmaiņām liecina arī parādījusies trauksme un izmaiņas miega režīmā (piemēram, cilvēks neguļ nedēļu no vietas).

Būtisks riska faktors, kam būtu īpaši jāpievērš uzmanība, ir iepriekšēji pašnāvības mēģinājumi. Šiem cilvēkiem ir īpaši jāseko līdzi un pēc pašnāvības mēģinājuma jāsniedz visa veida psihoemocionālais atbalsts. Pētījumi liecina, ka psihiskās veselības speciālista konsultācija uzreiz pēc pašnāvības mēģinājuma un sekošana cietušā pašsajūtai un stāvoklim vairāku nedēļu garumā pēc tam būtiski samazina atkārota pašnāvības mēģinājuma risku.

Pašnāvnieciski noskaņotu cilvēku nevar ārstēt tikai ar medikamentiem – izšķiroša nozīme ir iejūtībai, sarunai un atbalstam, ko var sniegt tuvs cilvēks vai speciālists. Ja cilvēks par savām izjūtām nerunā un nedalās ar tuviniekiem vai citu sev tuvu cilvēku, kam varētu uzticēties, ir būtiski lūgt palīdzību ārstam vai psihiskās veselības speciālistam. Svarīgi ļaut otram saprast, ka atbalsts un palīdzība ir pieejama, taču nepārspīlēt ar pārlieku kontroli (piemēram, nenomākt ar nemitīgiem jautājumiem "Kur tu biji?", "Ko tu darīji?" u.tml.).

Akūtos gadījumos, kad cilvēks sev fiziski jau nodarījis pāri, nedrīkst kavēties un ir jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Tas ir jādara arī gadījumos, kad cilvēks apstiprina, ka šobrīd domā par pašnāvību vai jau ir izdomājis, kad un kā aizies no dzīves (piemēram, sarūpējis ieroci, medikamentus vai tml.). Ārstniecības likums paredz – ja pastāv nopietni draudi dzīvībai, hospitalizāciju var veikt bez pacienta piekrišanas. Speciālisti uzsver – ir jāmazina stigma un aizspriedumi, ka izsaukt ātro palīdzību ir slikti un tas neko neatrisinās.

Jāņem vērā, ka arī tā saucamie manipulatīvie pašnāvības mēģinājumi, kad cilvēks it kā nevēlas mirt, taču regulāri nodara sev pāri, kādā reizē var beigties ar pašnāvību, tāpēc jebkurš pašdestruktīvs signāls būtu jāuztver nopietni.

Arī tuvinieki un draugi aicināti meklēt palīdzību pie speciālistiem, lai regulētu savas emocijas, saņemtu padomus, kā rīkoties un rastu iekšējos resursus palīdzēt cilvēkam, kurš domā par pašnāvību. Lielākajā daļā gadījumu pašnāvība nav spontāns lēmums un vienas dienas jautājums. Visbiežāk cilvēks ar problēmām ir saskāries ilgstoši un ir bijušas novērojamas pašnāvības riska pazīmes.

Vairāk informācijas un padomus, kā rīkoties šādos gadījumos, lasi Veselības ministrijas sagatavotajā rakstā šeit.

Latvijā psihiatrs ir tiešās pieejamības ārsts, pie kura nav pat vajadzīgs ārsta nosūtījums. Tas ir valsts apmaksāts pakalpojums, uz kuru var pierakstīties jebkurā no ambulatorajiem centriem.

Telefoni, kur zvanīt krīzes situācijās: