Parisa Hiltone dalās emocionālā vēstījumā par pašas piedzīvoto vardarbību pusaudzes gados

"Lielāko daļu savas dzīves es līdzi nēsāju dziļas, neizteiktas sāpes," raksta divu bērnu mamma. "Es domāju, ka, ja klusēšu, ja to pietiekami dziļi apslēpšu, varbūt man izdosies sevi pārliecināt, ka nekas nav noticis. Bet klusēšana neārstē – tā tikai aizsargā tos, kas nodarījuši kaitējumu. Runāt atklāti bija visgrūtākais, ko jebkad esmu darījusi, bet tas bija arī visspēcīgākais."

"Pusaudža vecumā mani sūtīja uz jauniešu aprūpes iestādēm, kur pārdzīvoju vardarbību, ko nevienam bērnam nevajadzētu piedzīvot," viņa turpināja. "Mani fiziski ierobežoja, seksuāli izmantoja, izolēja, pārmērīgi ārstēja un atņēma pašcieņu. Man teica, ka es neesmu svarīga, ka esmu problēma, un neviens man neticēs, ja es par to runāšu – pat mana ģimene. Gadiem ilgi es dzīvoju ar šīs traumas smagumu, murgiem un kaunu. Tikai tad, kad atradu savu balsi, sāku sevi dziedināt."

Pie vārdiem: "Klusēšana neārstē – tā aizsargā cilvēkus, kas nodarījuši kaitējumu," viņa pievienoja emocijzīmi ar salauztu sirdi. "Katrs parlamenta deputāts," viņa turpināja. "Padomājiet par bērniem, kuri nevar runāt paši par sevi. Viņi paļaujas uz jums. Pārvērtīsim sāpes mērķī un aizsargāsim visneaizsargātākos no mums."

2020. gada augustā Hiltone portālam "People" atklāja, ka 11 mēneši, ko viņa pavadīja Provo Kanjonas skolā, bijuši "nepārtraukta spīdzināšana". Viņas vecāki, Riks un Ketija, tolaik 17 gadus veco Hiltoni nosūtīja uz internātskolu, lai risinātu viņas intensīvās ballēšanās problēmas. Hiltone apgalvoja, ka skolā personāls viņu iebiedēja, sakot "briesmīgas lietas" un izmantojot "fizisku vardarbību", lai bērni baidītos nepaklausīt.