Populārā seriāla UgunsGrēks Gunas lomas atveidotāja – sešpadsmit gadus vecā Anete Krasovska (attēlā pa labi) – ne tikai spēlē seriālā, bet ir aktrise Dailes teātrī un piedevām vēl atrod laiku mācībām Rīgas dizaina un mākslas vidusskolā.
"Mana diena ir aizņemta pa minūtei - skola, seriāls, izrāde Ka tavu tēti! Mājās esmu vēlu vakaros un tad sākas grūtākais - mājas darbi, kam veltu aptuveni piecas stundas. Ļoti palīdz kafija un enerģijas dzērieni, kas aizdzen miegu un ļauj koncentrēties. Tā, protams, ir liela slodze, bet es ticu saviem spēkiem un zinu, ka varu to visu izdarīt," sarunā ar izklaides portālu Mango stāsta Anete.
Anete uzskata, ka UgunsGrēkā spēlētā Guna viņai ir ļoti līdzīga un tāpēc nav jāiejūtas tēlā - vienkārši jābūt pašai.
"Mācīties tekstus seriālam man nav laika, to daru, braucot uz filmēšanos. Tramvajā klausos mūziku un lasu tekstus, bet, ieejot filmēšanas paviljonā, teksti jau atrodas galvā. Daudzi šādi nevar sakoncentrēties, man ir tieši pretēji - mūzika palīdz mācīties. Ja neklausītos mūziku, tad manu uzmanību atvirzītu citu braucēju sarunas," stāsta Anete.
Lomu iedalījums teātrī meiteni nežēlo - ir jātēlo gan narkomāne, gan izvarota meitene, gan pusaudžu karos iesaistīta jauniete, un tas uzliek savu zīmogu arī pašai Anetei. "To visu, paldies Dievam, dzīvē neesmu piedzīvojusi, bet tas nenozīmē, ka nevaru iejusties lomā. Daudz skatos filmas, vēroju jauniešus uz ielām un tādejādi meklēju to emociju gammu, kas man ir vajadzīga.
Protams, iejūtoties lomā, uz skatuves viss notiekošais uz brīdi kļūst par vienīgo īstenību, bet, noejot no skatuves, aptuveni pēc 30 minūtēm esmu ārā no lomas. Par to jāsaka lielu paldies draugiem, kas neļauj man ieciklēties šādās emocijās, bet pēc izrādēm sauc uz kafiju un klačošanos," stāsta Anete.
Noslogotības dēļ jaunietei nav laika puišiem un attiecībām, tāpēc viņa tādas nemeklē, bet lieliski iztiek ar saņemto uzmanību no pretējā dzimuma.
"Attiecībām ir jāvelta daudz uzmanības - tās aizņem ne tikai sirdi, bet arī domas. Man tam vienkārši nav laika. Protams, gribētos puisi, bet tas, ka man tāds nav, neliek man justies vientuļai. Bieži man pievērš uzmanību puiši, kas iet skolā un neko citu nedara, atnāk mājas un skatās TV vai sēž pie datora. Man ar to nepietiek, man vajag cilvēku, ar kuru varu parunāt par teātri, mākslu, mūziku - tādu kam ir kādas radošas intereses," atklāj Anete.