"Tetovējumus taisa cilvēki, kas vēlas būt piederīgi kādai grupai, justies kruti, parādīt visiem - re, kāda man zīme! Uzskatu, ka cilvēks, kas draudzējas ar savām smadzenēm, nekad nebojātu ķermeni ar šādām zīmēm, jo viņš spēj izpausties savādākā veidā. Tetovējumi nekādā veidā nav mākslas veids," sarunā ar izklaides portālu Mango stāsta Vilsons.
Aktieris uzskata, ka tetovējumu piekritējiem ir svarīgi atrasties kādā grupējumā, tādā kā slepenā kompleksā, un tāpēc viņi veido tetovējumus, lai iegūtu piederības zīmi - vienalga, vai tā ir ielu banda, draugu loks vai vēlēšanās līdzināties kādai zvaigznei.
"Garīgi stipriem cilvēkiem nevajag šādu ķēmošanos. Neviens normāls, gudrs cilvēks negribēs pārveidoties par izgreznotu mērkaķi, un tie, kam ir tetovējumi, intelektuālā ziņā daudz neatpaliek no mērkaķiem. Jo mazāk attīstīts cilvēks, jo vairāk viņam vajadzīgs šādi izrādīties," savu nostāju skaidro Mārtiņš.
Aktieris ir dienējis padomju laika armijā, turklāt ļoti smagos apstākļos un vietā, kur bija arī cilvēki, kas pirms armijas ir atradušies cietumā. "Viens šāds cilvēks man izrādīja savus tetovējumus. Viņš bija notetovējis gandrīz visu ķermeni un savus nekvalitatīvos uzrakstus un rupjības izrādīja ar lielu lepnumu. To redzot, iedomājos, ka viņam vieta ir cirkā, lai visi var pasmieties par viņu," smejas arī pats Mārtiņš.
"Pirmatnējo cilšu laikos eksistēja cilšu piederības tetovējumi, kas liecināja par funkcijām, ko cilvēks pilda ciltī. Domāju, ka mūsdienās esam daudz vairāk attīstījušies, lai to nevajadzētu, tomēr joprojām ir cilvēki, kam to vajag," stāsta aktieris.
Vilsons dzīves laikā ir sapratis, ka cilvēki ar tetovējumiem kaut ko vēlas noslēpt un viņam nav interesanti ar šādu personu pat uzsākt sarunu. "Ja redzu, ka cilvēkam ir tetovējumi, uzreiz saprotu, kāds cilvēks viņš ir, un nekad vēl neesmu kļūdījies," atklāj Mārtiņš.
Galerijā: Pašmāju populārās personas, kuras izvēlējušās savus ķermeņus izrotāt ar tetovējumiem.