Fredijs Merkurijs koncertā
16. maijā tiek atzīmēta no AIDS mirušo cilvēku piemiņas diena, taču atceras par viņiem arī 1. decembrī – Vispasaules AIDS dienā. Šobrīd pasaulē ik minūti no šīs slimības nomirst vismaz viens cilvēks, bet starp viņiem ir arī tādi, kuru piemiņa ir nozīmīga arī pasaules kultūras vēstures kontekstā.

Viens no pirmajiem slavenajiem cilvēkiem, kas miris no AIDS, bija vācu izcelsmes amerikāņu dziedātājs Klauss Nomi, īstajā uzvārdā Šperbers, kurš slavu iemantoja, šovā Saturday Night Live kopā ar Deividu Boviju izpildot dziesmu The Man Who Sold the World. Nomi ierakstīja vien divus albumus, bet viņa imidžs un neparastā uzstāšanās maniere ir labā atmiņā vēl joprojām. Dziedātājs nomira 1983. gadā, nenodzīvojis līdz 40 gadu vecumam.

Nepagāja pat gads, kad kultūras sabiedrību satrauca ziņa par kādu citu nāvi - šoreiz AIDS kļuva par izcilā franču filozofs un vēsturnieka Mišela Fuko nāves iemeslu. Iespējams, ka slimība Fuko piemeklējusi Tunisijā, kur viņš kādu laiku dzīvoja un strādāja kopā ar savu homoseksuālo partneri. Fuko smagi slimoja divus pēdējos mūža gadus, bet viņa tēls - kalsns, gludi skūts vīrietis acenēs - kļuvis par hrestomātisku.

Nākamajā gadā šo pasauli pameta slavenais amerikāņu aktieris Roks Hadsons, filmu Giant, Darling Lili un citu zvaigzne. Lai gan lielākoties Hadsons filmējies romantisku mīlnieku lomās, ari viņš bija talantīgs gejs. 1983. gadā viņš uzzināja, ka ir slims ar AIDS, bet šo faktu no saviem tuviniekiem centās slēpt un braucu uz Parīzi ārstēties. Tomēr ārstēšanās bija jāpārtrauc, jo aktierim nācās piedalīties seriālā Dinastija. Hadsons izvēlējās nomirt nevis slimnīcā, bet gan savās mājās Beverlihilzā, kurš viņš arī pavadīja sava mūža pēdējos mēnešus.

1991. gada rudenī mūzikas mīļotājus sasniedz vēl kāda nepatīkama vēsts - bija miris džezmenis, fusion un cool jazz stilu pamatlicējs Mailzs Deiviss. Saskaņā ar oficiālo versiju viņš mira no pneimonijas izraisītiem sarežģījumiem, tomēr ir zināms, ka slavenais mūziķis bija slims ar  AIDS.

Mazāk nekā pēc diviem mēnešiem mūzikas pasauli pārsteidza vēl kāds šokējošs paziņojums: britu rokgrupas Queen vokālists Fredijs Merkurijs publiski atzina, ka ir slims ar AIDS. "Ņemot vērā baumas, kas pēdējās nedēļās cirkulē presē, es varu apstiprināt: asins analīzes parādījušas, ka man ir HIV. Man ir AIDS. Es uzskatīju, ka šo informāciju jātur noslēpumā, lai saglabātu manu tuvinieku sirdsmieru, tomēr pienācis laiks visiem maniem draugiem un pielūdzējiem paziņot patiesību." Nākamajā dienā Fredijs nomira.

Savukārt Krievijā dzimušais amerikāņu rakstnieks-fantasts Aizeks Azimovs HIV ieguva traģiskas nejaušības dēļ: 1983. gadā, veicot sirds operāciju, viņam nejauši pārlēja inficētas asinis. Viņš nomira 1992. gadā no sirds mazspējas, kas bija attīstījusies uz HIV fona.

Tāpat asins pārliešanas rezultātā HIV ieguva amerikāņu tenisists un sabiedriskais darbinieks Artūrs Ešs. Karjeras laikā viņš izcīnījis trīs Grand Prix, bet 1969. gadā atzīts par labāko ASV sportistu. Viņš cīnījās par melnādaino tiesībām Dienvidāfrikā, par ko nereti nonāca aiz restēm. Ešs tika inficēts 1988. gadā, bet nomira piecus gadus vēlāk. Jau dzīves laikā viņš paspēja nodibināt HIV profilakses centru.

Tajā pašā gadā no AIDS mira arī tatāru un baškīru izcelsmes baletdejotājs Rūdolfs Nurijevs, kurš 1961. gadā emigrēja uz Rietumiem un ir viens no slavenākajiem padomju pārbēdzējiem, kuri nekad neatgriezās (ceka viņam iebraukt PSRS atļāva tikai vienu reizi - 1987. gadā, lai atvadītos no mirstošās mātes). Slimība sāka progresēt 1989. gadā, bet līdz pat savai nāvei četrus gadus vēlāk Nurijevs turpināja dejot, lai gan tas viņam sagādāja aizvien lielākas grūtības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!