Vienā no mākslas vēstures un citu zinātnieku apspriestākajām gleznām – Leonardo da Vinči gleznā Mona Liza – kāds itāliešu mākslas darbu pētnieks atradis noslēpumainus iniciāļus, kas, pēc viņa domām ļauj atrisināt vienu no vēstures mīklām, kas īsti bija šī slavenā darba modele.
Līdz šim pasaules mākslas vēsturnieku vidū valdījis uzskats, ka gleznā attēlota sieviete vārdā Liza Gerardini, tomēr itāļu zinātnieks Silvano Vinčeti pēc rūpīgas gleznas izpētes paziņojis, ka tie ir maldi - viņš vienā no Monas Lizas zīlītēm atradis iniciāļus CE, kas varētu būt sākumburti modeles vārdam.
Otrā Monas Lizas acī viņš par prieku latviešiem atradis iniciāļus LV, kas, pēc pētnieka domām, ir paša Leonardo da Vinči vārda sākuma burti.
Tāpat Vinčeti paziņojis, ka līdz šim zinātnieku aprindās valdošais pieņēmums, ka glezna tapusi 1503. vai 1504. gadā, ir aplams - to itālis secinājis, jo gleznas audekla otrā pusē atradis skaitli 149, kas varētu būt gadskaitlis ar izdzēstu pēdējo ciparu. Tas nozīmē, ka glezna tapusi XV gadsimta deviņdesmitajos gados, nevis XVI gadsimta sākumā, kā bija domāts līdz šim.
Savus atklājumus Vinčeti izdarījis, palielinot gleznas fragmentus, jo viņa atrastos elementus ar neapbruņotu aci saskatīt nav iespējams.
"Leonardo da Vinči ļoti patika izmantot simbolus un kodus savu vēstījumu nodošanai, un viņš nolēmis mums atklāt modeles identitāti caur viņas acīm, ko uzskatīja par dvēseles spoguli un informācijas nodošanas līdzekli," norādījis Vinčeti.