31. decembrī apritēja 35 gadi, kopš padomju televīzija pirmo reizi parādīja režisora Eldara Rjazanova filmu Likteņa ironija, jeb Vieglu garu! Lai gan daudzi skatītāji no galvas zina ikvienu šīs filmas kadru, ik pa laikam tiek publicēti vairāk vai mazāk zināmi fakti par šī filmas uzņemšanas aizkulisēm.
Filmu centās aizliegt alkohola propagandas dēļ
Filmas scenārija apspriešanas etapā tā gandrīz tika apturēta visai uzskatāmās alkohola propagandas dēļ. Tomēr par Rjazanovu iestājās PSRS Televīzijas un radio padomes priekšsēdētājs Sergejs Lapins. "Vai tad jūs paši nekad neejat uz pirti un nedzerat?" viņš jautāja ierēdņiem, un līdz ar šo frāzi filmas scenārijs tika apstiprināts.
Pirms pirts ainas filmēšanas aktieri pa īstam piedzērušies
Pirms pirts ainas filmēšanas aktieru četrotne - Andrejs Mjagkovs, Aleksandrs Širvints, Georgijs Burkovs un Aleksandrs Beļavskis - visai vētraini bija nosvinējuši Beļavska dzimšanas dienu. Pēc nopietna skandāla epizodes filmēšana tika pārcelta uz nākamo dienu - līdz pilnīgai aktieru apskaidrībai.
Filma kritizē padomju dzīves ideālus
Lai gan pieņemts uzskatīt, ka Likteņa ironija ir liriska komēdija, tā tomēr ir arī asi satīriska filma, par ko visvairāk liecina sarkasma pilnā multiplikācijas filmiņa, kas skatāma filmas ievadā.
Rjazanovs pielietoja modernākās kino tehnoloģijas
Likteņa ironijas filmēšanas laikā pirmo reizi PSRS tika pielietota speciāla operatora darba ierīce, kas ļāva notiekošo filmēt ar trim kamerām vienlaicīgi. Tas ļāva panākt dabiskuma sajūtu un aktierspēles atbilstību ainas emocionālajam raksturam.
Trešā Celtnieku iela Maskavā patiešām ir bijusi
Trešās Celtnieku ielas 25. nama funkcijas Maskavā patiesībā pildīja māja Vernadska prospektā 125. 2003. gadā uz šīs 16 stāvu ēkas sienas pat parādījās memoriālā plāksne, taču patiesībā ne Maskavā, ne Ļeņingradā (Sanktpēterburgā) tādas Trešās celtnieku ielas nav. Tiesa, Maskavā tāda agrāk bijusi ir - līdz 1958. gadam tā sauca Marijas Uļjanovas ielu.
Visās filmas epizodēs izmantots mākslīgais sniegs
Visas ainas Sanktpēterburgā tika filmētas 1975. gada februārī, kad ziema bija praktiski bez sniega, savukārt uz Maskavu filmēšanas grupa pārcēlās martā, kad kupenas jau bija gandrīz nokusušas. Tāpēc arī rekvizitoriem nācās parūpēties, lai visas filmas laikā snigtu mākslīgais sniegs.
Barbarai Briļskai nepatika Andrejs Mjagkovs
Mjagkovam un Briļskai apbrīnojami smalki izdevās nospēlēt tikko dzimstošu mīlestību, taču, kā atklājās vēlāk, sasniegt šādu rezultātu bijis ārkārtīgi grūti. Vairākus gadus pēc filmas iznākšanas Briļska kādā intervijā atzinās, ka Mjagkovs viņai esot šķitis šausmīgi nepatīkams tips, tāpēc apskaušanās un skūpstīšanās ainas filmētas, pārvarot zināmu riebumu.
Briļskai bija saspringtas attiecības ar savu "balstiņu"
Uz Nadjas lomu pretendēja daudzas populāras padomju aktrises, tostarp arī Valentīna Talizina. Rezultātā tieši Talizina kļuva par Barbaras Briļskas "ekrāna balsi", tomēr greizsirdības dēļ aktrišu attiecības bija visai saspringtas. Talizina reiz publiski izteicās: "Runāju tavā vietā es, dziedāja tavā vietā Pugačova, bet Valsts prēmiju piešķīra tev!" Savukārt Briļska atbildēja, lai Talizina daudz nesprēgā, jo viņai esot samaksāts tiem laikiem pārmērīgi liels honorārs.
Filmā redzami arī citi iespējamie galveno lomu tēlotāji
Viena no pretendentēm uz Nadjas lomu bija arī Ludmila Gurčenko, savukārt Ipolita lomai jau bija apstiprināts Oļegs Basilašvili (kā zināms, šis duets redzams filmā Stacija diviem), taču tēva nāves dēļ aktieris no filmēšanās atteicās. Tomēr abi Rjazanova iemīļotie aktieri filmā ir redzami - Gurčenko redzama ainā, kur pa TV rāda filmu Salmu cepurīte, savukārt Basilašvili seja Jurija Jakovļeva vietā ir redzama uz saplēstās Ipolita fotogrāfijas.
Filmā ir daudz kļūdu un neprecizitāšu
Kā jau ikvienā filmā, arī Likteņa ironijā ir daudz faktu kļūdu un paviršību, sākot ar nobīdēm laikā un neapsnigušām mājām sniegotā ziemā. Tā, piemēram, Nadja taksometrā iesēžas pie viena šofera, bet izkāpjot automašīnā jau ir cits vadītājs; Žeņa uz Ļeņingradu izlido ar 392. reisu, bet padomju laikā reisi no Maskavas bija tikai ar nepāra numuriem utt.
Bet pats būtiskākais - filmas uzņemšanas laikā piedzēries Žeņa ar svešu biļeti nevarētu nokļūt Ļeņingradā. Pirmkārt, viņu vienkārši nelaistu lidmašīnā, otrkārt, kopš 1970. gada arī iekšējās padomju aviolīnijās bija ieviesta pasu kontrole. Šī neprecizitāte skaidrojama ar to, ka lugu Likteņa ironija Rjazanovs bija sarakstījis jau 1969. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!