Šajā nedēļas nogalē Mednis kā viens no ekspertiem piedalīsies arī Latvijas radio 2 popa un roka dziesmu aptaujas SEB Muzikālā banka finālā Ventspilī, bet, vērtējot pēdējo gadu tendences pašmāju mūzikas tirgū, Mednis sarunā ar izklaides portālu Mango atzīst, ka galvenā problēma, kas skar latviešu mūziķus, ir nespēja konkurēt pasaules tirgū.
"Latvijas mūzikas problēma neslēpjas tajā, vai šeit kaut kas notiek vai nenotiek, bet gan tajā, ka tas, kas notiek Latvijā, nav aktuāls un konkurētspējīgs pasaulē. Mūziķi mīcās pa vietējo nelielo tirgu, un tā šaurība nespēj viņus ne morāli, ne materiāli uzlādēt," savu skatījumu sniedz Mednis.
"Tautsaimniecībā visi runā par eksporta nepieciešamību. Mūzikā ir nepieciešams tas pats, jo krīzes dēļ arī tā jau nelielais iekšējais pieprasījums ir krities. Diemžēl lielākā daļa mūziķu nespēj piedāvāt, piemēram, Eiropas tirgum derīgu produktu, jo mūziķi ne vienmēr uztver, izprot un analizē to, kas būtu vajadzīgs ārpus Latvijas - viņiem ir lokāla un uz vietējām raidstacijām tendēta uztvere," novērojis Mednis.
"Latviešiem diemžēl piemīt provinciālisms - mēs redzam aptuveni piecus metrus pa sevi, bet mūziķim ir nepieciešams uz sevi paskatīties no vidusmēra Eiropas klausītāja skatu punkta. To spēj tikai retais, jo latviešu mūziķi maz kur brauc un neredz, kas notiek ārpusē. Un tā arī viss paliek pašpriecēšanai - dziedam savam priekam, bet nekāda pamata tam visam nav, " uzskata mūziķis.
Mednis atzīst, ka daļa atbildības par notiekošo pašmāju mūzikā jāuzņemas arī valsts vadībai, jo, piemēram, Igaunijā valsts atbalsts neakadēmiskajai mūzikai esot daudzkārt lielāks nekā pie mums.
"Neviens jau mūs tā briesmīgi tajā pasaulē negaida, tāpēc honorāri dažādos starptautiskos festivālos ir niecīgi, bet uz daudziem prestižiem pasākumiem ceļš vispār netiek atmaksāts. Šādos gadījumos lieti noderētu iespēja saņemt atbalstu no valsts, jo labums, ko mūziķis var gūt no starptautiska pasākuma gan paša izaugsmei, gan valsts vārda popularizēšanai, ir nenovērtējams," pārliecināts ir Mednis.
Mūziķis pēc piecu gadu pārtraukuma nesen atgriezies pie muzicēšanas un uzsācis divus jaunus projektus - kopā ar latviešu un igauņu mūziķiem viņš nodibinājis apvienību Medieval Jazz Ensemble, bet kopā ar jamaikiešiem uzsākts projekts Openworld.
"Piecus gadus es nodarbojos ar citām lietām, kuras nebija saistītas ar mūziku. Es muzikāli visu biju pateicis un tukšu malt man negribējās, tāpēc paņēmu pauzi. Tagad esmu atgriezies," smaida Mednis un neslēpj, ka uzsāktie projekti vairāk radīti ar domu tos eksportēt.
Uz jautājumu, vai arī viņu pašu ietekmējusi minētā "iekšējā pieprasījuma" krišanās, Mednis atzīst, ka radošās pauzes dēļ to nav izjutis, bet krīzes dēļ viņš zaudējis savu lolojumu - 2008. gada vasarā atvērto džeza klubiņu City Jazz Club, kurā viņš cīnījās aptuveni pusotru gadu.
"Džeza klubs nav tikai skatuve, bet arī virtuve. Lai kuģis turpinātu peldēt, bija nepieciešams nodrošināt apgrozījumu virtuvē, bet cilvēkiem nebija naudas - apmeklētāju skaits pieauga, ieņēmumi turpretim kritās. Tā arī kuģis nogāja pa burbuli," stāsta mūziķis, kura sapnis par džeza klubu Rīgā šķiet izsapņots.
"Es biju pārāk optimistisks, kad taisīju šo klubu - Rīgā šādai vietai gluži vienkārši nav kultūrsakņu. Padomju laikos šādas vietas pie mums nebija un nedrīkstēja būt. Mēs bijām atrauti no laika un telpas, un, man liekas, ka Rīgā arī īsts pasaules līmeņa džeza klubs arī tagad nav iespējams.Tas arī nevienam nav vajadzīgs," rezumē Arnis Mednis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!