Lai gan aktrises Agneses Zeltiņas meita Marija Romija Zeltiņa (abas kopā attēlā) uzsver, ka sabiedrībā labprāt būtu krietni vien neuzkrītošāka, astoņpadsmit ar pusi gadus vecā meitene pēdējā laikā sākusi visai bieži sniegt intervijas, tāpēc šeit apkopoti daži spilgtākie citāti, ko viņa teikusi žurnāla Lilit jūnija numurā.
Par lūriķu tautu
"Ja pat [mani uz ielas] nepazīst, lūr. Tas liek justies neveikli. Esi izgājusi savās darīšanās, bet jūties kā uz skatuves. Nekāda privātuma. Mēs esam lūriķu tauta. Ārzemēs sieviete var treniņtērpā, UGG zābakos, neizgulējusies veikalā ieiet, neviens pat nepaskatās. Katram ir sava dzīve, visi ir pašpietiekami."
Par viltus grūtniecību
"Latvijā ir tik slikta žurnālistika: kāds kaut ko anonīmi ieraksta komentārā, bet žurnālisti to nopublicē kā rakstu! Nav nekāda faktu čekera. (..) Piemēram, ka esmu stāvoklī - tā bija uzrakstīts [vienā izdevumā]. Uzraksta "no pirmavotiem zināms..." Un visi domā, ka esmu kaut kāda mazgadīgā mauka. Kur vēl pareizāku cilvēku par mani! Es esmu pilnīgs eņģelis! Visas publikācijas, kur ir izskanējušas baumas par manu grūtniecību, ir muļķības."
Par kratīšanos klubā
"Nekad neesmu bijusi klubā, tas ir zem mana goda. Agrāk klausījos tikai klasisko mūziku, man likās neiespējami iet un kratīties klubā. Tie ir dzīvnieciski instinkti. Tas nav man, tas pazemotu. (..) Nekad neesmu dzērusi, pīpējusi, lietojusi narkotikas. Tādā ziņā esmu līdzinājusies paraugbērnam."
Par izglītības sistēmu
"Man skola sen nav prioritāte, man ir citas lietas, lai gan mācībās man veicas ļoti labi. Nu kāpēc man jāmokās ar fiziku, ķīmiju ziemā, kad nāk miegs? (..) Agrāk cilvēki vasarās strādāja un ziemās atpūtās. Skola rada tādu stresu, ka daudzi nevar naktīs gulēt. Daudzi bērni lieto medikamentus, lai skolā varētu izturēt spriedzi.
[Skolā] māca ķīmijas formulas, bet nemāca psiholoģiju, elementāras saskarsmes un ētikas lietas. Nemāca diskutēt. Skolās ir kaudze nevajadzīgu priekšmetu. (..) Viss vērsts uz to, lai pēc skolas cilvēks dzīvē ieiet ar mokām."
Par gļēvajiem vienaudžiem
"Mani nekad nav interesējuši vienaudži. Puišiem viss vēl priekšā! Mana vecuma puiši - visu cieņu, bet viņi ir puņķutapas! Viņus mātes izaudzinājušas gļēvus. Deviņpadsmit gados sēž skolā! Kas viņiem galvā? Zina tikai, kā savu bumbu mētāt. Mani viņi neinteresē. Nevaru parunāt par alkoholu un "kā mēs tur nodzērāmies". Neinteresē man ne viņi paši, ne viņu būtība."
Par materiālajām vērtībām
"Es uzskatu, ka dzīve vispār ir prieks, nevis grūtības, kas jāpārvar. Naudai jānāk viegli, visam jānāk viegli! Nauda, tas jau arī ir karmiski. Nevar visi pasaulē būt bagātnieki, miljonāri. Tādi ir tikai 3% cilvēku - bramini, pie kuriem nauda pati plūst. Cilvēkam nevajag mocīties. Viss, kam pie viņa jāatnāk, pats atnāks.
Pabeigšu vidusskolu un mācīšos pavāru kursos - gribu iegūt šo profesiju. Pēc tam studēšu uzņēmējdarbību. To man vajag, jo gribu savu restorānu atvērt. Es zinu, ka pati varu nopelnīt lielu naudu. Un es nopelnīšu."
Par somiņām un smadzenēm
"Latvijā mantai piešķir milzu nozīmi. Sēdi savā [BMW] X6, bet uz tevi skatās kā uz necilvēku. Grib apdzīt, noskrāpēt mašīnu, iebuktēt. Tu brauc tajā mašīnā un nemaz nejūties pārāka, bet jūties slikti, jo viņi visi uz tevi tā skatās, ka liekas - tu viņus negribot esi pazemojusi.
Arī Rīgā sabiedrība ļoti kultivē dārgu dzīvesveidu. Sievietes katru otro mēnesi pērk jaunu somu - kam tev to visu vajag, ja nepaspēj nonēsāt? Es uzskatu, ja nav smadzeņu, somiņa neglābs."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!