Rīgas Krievu teātra aktieris Jakovs Rafalsons, kuru liela daļa Latvijas sabiedrības pazīst arī pēc Vadima Felzenbahera lomas seriālā UgunsGrēks, turpina darboties gan teātrī, gan spēlēt seriālā, lai arī sasniedzis jau cienījamu vecumu - aktierim šoruden apritēs 65 gadi. Pensijas jautājumā viņš uz valsti vairs nepaļaujas un sapratis, ka drošāk sev iztiku nopelnīt pašam.
"Mani valsts ir tā izaudzinājusi, ka es vienmēr paļaujos un ceru tikai uz sevi," sarunā ar izklaides portālu Mango atzīst Rafalsons, tomēr uz dzīvi skatās ar optimistisku skatu - viņš izvēlējies sev tīkamu profesiju, un tāpēc darbs sagādā prieku arī tad, kad galva jau sāk sirmot.
"Kad gūsti baudījumu, strādājot ar talantīgu un profesionālu režisoru, tad tu nedomā par to, ka tagad būtu varējis atpūsties pensijā. Cita lieta, ja jāstrādā ar sliktu režisoru un jāspēlē pašam nesaistošos projektos. Tad arī aktiera darbs kļūst vien par naudas pelnīšanu un tādos gadījumos pašam jārēķina - vērts strādāt tikai naudas dēļ vai ne. Es pats izvēlos otro variantu un ar sliktiem režisoriem cenšos nesastrādāties," savu darba taktiku atklāj pazīstamais aktieris.
Viņš spriež, ka katram aktierim noteikti būtu sava atbilde uz jautājumu, kas izdevīgāk - iet pensijā un dzīvot tikai par pensijas naudiņu vai labāk priecēt sava talanta cienītājus līdz sirmam vecumam un turpināt saņemt arī aktiera algu. Uz jautājumu, vai viņš pats vispār gribētu kādreiz pamest aktiermākslu, lai dotos pelnītā atpūtā, Rafalsons atbild ar Vadima cienīgu ironiju.
"Ja valstij ir apnicis mani redzēt uz skatuves vai televizora ekrānā, viņai ir pienākums piedāvāt man labu pensiju," teic aktieris.