"Pamazītiņām man kļūst labāk un labāk, kārpos ārā no tās dziļās bedres, kurā biju iekritis. Bet cik ilgs laiks paies, kamēr izlīdīšu, nezina neviens. Tikai Dievs, tas kungs. Katrs pie viņa nonāk pa citu ceļu, vienam tas ir īsāks, citiem garāks. Un man ir jāsaprot, kāpēc es esmu šeit, ja faktiski jau biju miris," intervijā laikrakstam SestDiena stāstījis Mednis.
Mūziķis ar grūtībām kustina paralīzes skarto roku, apmeklē adatu terapiju, pie viņa uz mājām nāk fizioterapeits. Pirms pusotra mēneša Mednis ir piecēlies kājās no ratiņkrēsla.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit