25. novembrī Dailes teātrī gaidāma mūzikla Marlēna pirmizrāde, tāpēc titullomas – Marlēnas Dītrihas – atveidotāja Rēzija Kalniņa (attēlā) pirms izrādes itin bieži dalās pārdomās par dzīvi, mākslu, reliģiju, vīriešiem un Marlēnu, ar kuru viņa saskata izteiktu līdzību.
"[Manai būtībai vistuvākā] absolūti ir Marlēna. Pēc viņas attieksmes pret dzīvi, kurā ietver pilnīgi viss. Ieskaitot ārkārtīgu egocentrismu. Jo pasaule griezās ap viņu. Viņa pati griezās ap mīlestību, bet pasaule griezās ap viņu. (..) Jā, droši vien mans egocentrisms ir saistīts arī ar manu profesiju. Un, ja es ko sevī gribētu mainīt, man būtu jāmaina profesija," intervijā žurnālam Annas psiholoģija stāsta aktrise.
Kalniņa atzīst, ka patiesībā ir atkarīga no vīriešiem un tas viņai ar leģendāro Marlēnu Dītrihu esot kopējs.
"Man vajag, lai mani nēsā uz rokām gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Jo man liekas, ka attiecībās es atdodu visu. Zinu, tas nav pareizi, bet man tā ir. Un es gribu, lai arī man dod visu! Zini, kādas, manuprāt, ir ideālas attiecības? Tie ir pārinieki policijā. Kad tavam pāriniekam draud briesmas, tu aizstājies viņam priekšā. Viņi viens par otru ies uz dzīvību un nāvi," uzskata Kalniņa.
"Man vajag mīlēt, man vajag rūpēties un apčubināt. Un tas nav saistīts ar to, ka man nav bērnu. Man vienkārši vajag rūpēties," savu psiholoģisko portretu ieskicē 40 gadus vecā sieviete.
Viņa atzīst, ka meklē to mīlestību, kura "neskauž, neprasa, piedod, panes visu": "Man nevajag, lai vīrietis sevi apliecina ārēji. Tagad teiktu, ka viņam jābūt gara milzim. Es nerunāju par svētumu. Tomēr tas ir cilvēks, kas iet savu ceļu uz gara virsotni."
"Esmu mīlestības cilvēks. Kad nav mīlestības, arī manis nav. Domāju, ka vispatiesākā esmu kopā ar mīļoto cilvēku. Ja iemīlēšanos uzskata par slimību, tad esmu ar mieru būt hroniski slima. Atkarīgā no mīlestības," rezumē karalienes Elizabetes, gleznotājas Frīdas Kalo un nu jau aktrises Marlēnas Dītrihas lomu atveidotāja.