"Es pat nezinu, kura dziesma būtu pelnījusi Latvijas zelta dziesmas titulu. Iespējams, Latvijas himna. Vispār ir muļķīgi noteikt Latvijas zelta dziesmu ar telefonbalsojuma palīdzību, jo, spriežot pēc pieredzes, uz latviešu gaumi mūzikā nevar paļauties.
To pierāda kaut vai Eirovīzija, kurā dziesmas, par kurām esam nobalsojuši un kuras aizsūtījuši pārstāvēt Latviju Eiropā, parasti izgāžas," savu viedokli izklaides portālam Mango atklāj Pauls.
Viņam pašam prātā nāk trīs dziesmas, ko patiesi varētu saukt par Latvijas zelta dziesmām. "Vislabāk jau tautas atmiņā paliek sadzīves dziesmas, ko dziedāt pie galdiem un zem galdiem. Tā pati Vella kalpu dziesma vēl tagad tiek grozīta un atskaņota dažādos veidos, Imanta Kalniņa Lilioma dziesma un Pie dzintara jūras ir tās dziesmas, kas man nāk prātā kā zelta dziesmas," savu izvēli atklāj maestro.
Viņš gan piebilst, ka grūti salīdzināt dziesmas, kas radušās pirms 50 gadiem, un mūsdienu daiļradi.
"Mums pēdējā laikā Latvijā ir labu dziesmu un mūziķu trūkums, ko ļoti labi var redzēt Eirovīzijā, kad vienkārši nav ko dziedāt," uzskata Pauls, kurš gan pats Eirovīzijai neko rakstīt nevēlas, jo tas neesot viņa stils - viņš labprātāk kaut ko uzraksta teātra izrādēm.
"Agrāk jau tā arī dziesmas kļuva populāras - no teātra izrādēm. Septiņdesmitie un astoņdesmitie gadi, kad dziedāja Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks, bija ļoti labs laiks latviešu mūzikā. Šodien latviešu mūzikā nekas jauns nenotiek, jo nav izpildītāju.
Tos, kas dzied talantu šovos, es īpaši augstu nevērtēju - tas, kā viņi tur dzied, nav visai augsts līmenis. Dievs ar viņiem - lai viņi tur mācās, bet, ja kādam no viņiem noliktu blakus gruzīnu vai ukraiņu izpildītāju, viņi nespētu konkurēt. Bet ar telefonbalsojuma palīdzību viņus uztaisa par zvaigznēm," ironisks pret talantiem ir Pauls.
Portāls Mango jau ziņoja, ka viens no LNT talantu šova dalībniekiem - Ivars Kļaviņš - jau paziņojis, ka gatavojas kļūt par nākamo Raimondu Paulu, bet maestro aicina jauno puisi vispirms izpelnīties klausītāju uzmanību.
"Runāt ir viena lieta, taču visu izsaka publikas vērtējums. Ja viņš uzrakstīs dziesmu, pēc kuras visa publika celsies kājās un aplaudēs, es tikai priecāšos. Tāpēc vajag darīt, nevis tikai runāt," par Ivaru teic Pauls.
Viņš spriež, ka pēdējos gados latviešu mūzikā neviens spēcīgs mākslinieks sevi nav pieteicis.
"No latviešu mūziķiem es pozitīvā ziņā apskaužu tikai operdziedātājus un diriģentus, kas aiziet pasaulē, lai uzstātos uz pasaules operu skatuvēm. Diriģenti Andris Nelsons un Mariss Jansons, kā arī Elīna Garanča, Aleksandrs Antoņenko.
Taču vieglajā žanrā mums konkurētspējīgu mākslinieku nav. Kaut gan tā ir tendence visā pasaulē - tie paši "vecie" Eltons Džons un Alla Pugačova joprojām nav pārspēti. Superzvaigznes es mūsdienu mūzikā nemanu," rezumē Pauls.