Duets Sandra: Mūsu iedvesma ir nauda  (78)

"Mūzika ir mūsu maizes darbs, un mums pat nav bijusi doma strādāt citu darbu. Katra mūsu diena paiet, rakstot dziesmas, sazinoties ar kultūras namiem un organizējot koncertus. Mūsu pluss ir tas, ka divatā strādājam uz vienu kabatu, un mums ne ar vienu citu nav jādalās.

Duetam ir ļoti laba slava, jo mēs nekad nevienu nepiešmaucam, pēkšņi atceļot koncertu, kā to nereti dara citi mūziķi," portālam Mango skaidro grupas dalībnieks Andris Brīnums. Tomēr viņš spriež, ka galvenais priekšnoteikums, kas jāņem vērā, ja Latvijā vēlies nopelnīt ar mūziku - savu gaumi nedrīkst vērtēt augstāk par to, ko pieprasa klausītāji.

"Jāspēlē to, ko var pārdot. Domājat, ka mums pašiem sirdij tuva tā mūzika, ko izpildām? Patiesībā mums patīk roks, taču Latvijā ar roku sālim nevar nopelnīt, kur nu vēl maizei. Tāpēc neatliek citi varianti, kā spēlēt šlāgeri," skaidro mākslinieks, godīgi atklājot, ka paša daiļrade viņu tā īsti nemaz neuzrunājot.

"Septiņdesmitajos gados spēlēju Deep Purple, Black Sabbath, taču drīz vien sapratu, ka, ja gribi pelnīt, jāspēlē tas, ko publika pieprasa. Uz to iekrīt arī jaunie mūziķi - viņi spēlē to, kas pašiem patīk, un pēc tam sūdzas, ka nevar nopelnīt," spriež mūziķis ar pieredzi.

Duets Sandra ar mūziku nopelna ļoti labi - pārmērīgi bagāts Brīnumu pāris neesot, taču labai dzīvei pietiek. "Atceros, pirms kāda laikam mums draugos bija atrakstīta vēstule ar tekstu: "Jūs taisāt tikpat šķidras dziesmas kā Raimonds Pauls!" Taisnība jau ir. Taču tirgū tās aiziet ļoti labi," spriež Andris.

Duets Sandra, iespējams, ir rekordisti Latvijas mūzikā dziesmu sacerēšanas ātruma ziņā. Jau top divdesmitais dueta albums, taču mākslinieki papildus darbam duetā rakstījuši dziesmas arī citiem, tā ka, ja visu rēķinātu kopā, skaitlis būtu vēl vērienīgāks. Viņiem nav problēmu uzrakstīt hītu vienā vakarā, ja par to sola labi samaksāt.

"Mūsu iedvesma ir nauda! Labākie hiti tapuši tā: vakarā piezvana izdevēji un saka, ka līdz rītam vajag dziesmu, un par to tiks labi samaksāts. Tie ir 50 līdz 60 lati par vienu dziesmu, viņi Raimondam Paulam maksā tāpat. Pa vienu nedēļu varam uzrakstīt veselu albumu, ja par to sola labu naudiņu. Izdevēji zina, ka mēs ātri varam radīt hitus, un, jo vairāk maksā, jo lielāka ir mūsu iedvesma. Tas gan bija kādus gadus atpakaļ, tagad diemžēl tie laiki pagājuši, tāpēc arī dziesmas top lēnāk," stāsta Andris.

Apvienība izceļas arī ar saviem dziesmu tekstiem - par īstu grāvēju kļuvis gabals Vēnā neduriet, ar kuru mākslinieki aicina jauniešus atturēties no narkotiku lietošanas, duets skaņdarbus veltījis arī mazcenas mobilajam telefonam, Cūkmenam, neapmaksātiem rēķiniem, korķu viļķiem un citām mūzikas pasaulē mazāk apdziedātām lietām.

"Visi iesācēji jau sāk ar mīlas dziesmām, un jāteic, ka ir tekstu autori, kas tālāk par "tu un es" nemaz netiek. Arī mēs sākumā dziedājām par mīlu, līdz man tas piegriezās un likās prasti. Sapratām, ka gribam kaut ko atstāt vēsturei. Varbūt mūsu dziesmas pēc 500 gadiem būs tautasdziesmas, jo tās stāstīs par šim laikam svarīgām tēmām?" spriež Andris.

Viņš atklāj, ka reiz pat Latvijas radio 2 lūdzis duetam sarakstīt dziesmu par godu ASV prezidenta vizītei Latvijā. Duets atteicies, jo sapratis, ka šādai dziesmai nebūs ilgs mūžs.

Paši pie savas apvienības nosaukuma Brīnumi nav strādājuši īpaši ilgi - tas radies par godu Mikrofona aptaujai, kurā māksliniekiem, kuri jau gadiem muzicējuši bez nosaukuma, vajadzējis stādīties priekšā. "Toreiz topā bija Laima Vaikule, un es iedomājos - ja jau viņai ir grupa Laima, kāpēc mūsējā nevarētu saukties Sandra?" minūtes laikā tapušo nosaukumu skaidro Andris.

Andris un Sandra Brīnumi ir precējušies jau 30 gadus, un šajā laikā saauguši kopā kā ķermeņa daļas, kļūstot par vienu mehānismu.

"Es ievilku arī Sandru mūzikā," smejas Andris, kurš pats uz skatuves esot jau kopš 1974. gada 8. marta - šo datumu viņš labi atceras, jo tas bijis pasākums, par kuru saņemts pirmais mūziķa honorārs. Pieredzējušais skatuves mākslinieks ar skumjām secina, ka Latvijā mūzikas ziņā kopš viņa jaunības nekas labs vairs nenotiek.

"Visi tie dziesmu šovi - Mūsu Zelta dziesma, Dziedošās ģimenes - rada iespaidu, ka latviešu tauta ir aprobežota mūzikas ziņā, jo tajos atkal un atkal tiek atgremots viss vecais. Vecajām dziesmām tiek taisīta simts un viena kaverversija, un skaidrs, ka jaunajiem nekad nesanāks tikpat labi kā oriģinālizpildītājiem. Viņi būtībā apkakā labas dziesmas. Jaunos neviens neatbalsta, tā vietā labāk atgremot veco," sašutis ir Andris.

Viņš priecājas par jaunajiem mūziķiem, kam kaut kas sanāk - dueta favorīti no jaunajiem mūziķiem ir grupas Double Faced Eels un Musiqq.

"Latviešu tauta ir šlāgeru cienītāji, un dziesmu šovi visu vēl vairāk čakarē. Veco dziesmu atgremošana mākslīgi liek šķēršļus tiem, kas grib radīt ko jaunu. Atceros, ka agrāk bija tā, ka nevarēji spēlēt koncertu, ja nebija pašam savu hitu, tagad viss ir apgriezies kājām gaisā.

Piemēram, jaunieši, svinot astoņpadsmit gadu jubileju, prasa, lai nospēlējam Cāļus skaita rudenī vai Dzērvenīti. Nevienu vairs neinteresē jaunais - nospēlē divdesmit kaverversijas, un tu esi vietējais topmens. Mūzikas latiņa Latvijā ir nokritusi tik zemu, ka zemāk vairs nav kur krist," spriež Andris.

Viņš jau atmetis cerības par to, ka duets kādreiz varētu pa īstam sākt spēlēt to, kas pašiem sirdij tuvs, un būs vien jāsacer tas, par ko maksā - šlāgeri.

"Mums jāpelna maize, tāpēc spēlēsim to, ko prasīs, ko varam pārdot. Un es zinu, ka tās šķidrās dziesmas, kuras sastāv no diviem akordiem, mēs pārdosim! Arī populārākās Raimonda Paula dziesmas sastāv no diviem akordiem, un redziet, ka tauta to pieprasa," secina pieredzējušais mākslinieks.