Uz žurnāla Dienas Izklaide jautājumu, vai par sabiedrības panīkumu var spriest pēc burbuļojošajiem anonīmajiem komentāriem internetā, Liepiņš atbild: "Dzīvē neesmu uzrakstījis nevienu komentāru. Ja rakstītu, es arī parakstītos. Tā vieta ir zaņķīga, bet man ir modelis, kā to novērst. Vajag tikai gribēt.
Vispirms jāpieņem, ka internetā komentēt, turklāt vēl rupji, var atļauties tikai cilvēki, kuri var atbildēt par saviem vārdiem. Tas nozīmē - var par to samaksāt. Ja šodien gribi iegūt informāciju Lursoft, jāmaksā daži santīmi. Neredzu nekādu iemeslu, kāpēc nevajadzētu maksāt par komentēšanu?
Identificējies interneta bankā, pieci santīmi par komentāru, un komentē vesels! Par latu - 20 komentāru. Un tu vairs neesi anonīms, nevajag nekādu policiju.
Visvairāk kaitina, ka anonīmo komentēšanu sauc par vārda brīvību. Vārda brīvība var būt tikai tam, kuram ir vārds. Tā ir tikai tad, ja es, Zigmars Liepiņš, uzrakstu: man riebjas, ko tu dari, domāju, ka tu esi netalantīgs, diletants, - un parakstos.
Par mani kaut ko komentē anonīms Zupa. Kas tā Zupa ir - mans kaimiņš vai kolēģis tepat ap stūri? Tu taču avīzē raksti ar savu vārdu un pēc tam dabū pa pieri. Ar gadiem sāku mācīties, ka muti vajag vairāk turēt ciet," intervijā stāsta komponists.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!