Dažādi televīzijas šovi Latvijā vienmēr bijuši ļoti populāri, un arī pēdējā gada laikā cilvēki ar nenogurstošu interesi seko līdzi šova Okartes skatuve dalībnieku panākumiem un veiksmēm.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, sarunā ar DELFI Izklaide skaidrojot talantu šovu popularitāti, atzīst, ka lielu lomu tajā, ka latvieši nenogurstoši seko līdzi TV varoņu gaitām, spēlē vēlme izskatīties labākiem citu acīs.
"Latvijā ir izteikti tas, ka cilvēkiem ir svarīgi, ko citi par viņiem domā. Skatoties šovus, mēs varam novērtēt to, kā citi cenšas par to, lai viņus novērtē, sekot līdzi dalībnieku veiksmēm un neveiksmēm un mācīties, kā vajag rīkoties, lai gūtu panākumus," skaidro sabiedrības procesu eksperts.
Protams, daudzi šovus skatās arī citu iemeslu dēļ - tie dod arī iespēju cilvēkiem paņirgāties par citiem, internetā ierakstot kādu dzēlīgu vai noniecinošu komentāru, kas pašam ļauj justies labākam un vērtīgākam.
"Ja mēs gribam izcelties, to visvieglāk ir izdarīt, pagrūžot otru apakšā. Tā ir iespēja parādīt, ka es esmu foršais, bet otrs - lūzeris. Tā, protams, nav pozitīva tendence, jo dzīvē tā var sāpīgi atspēlēties," brīdina Sedlenieks.
"Pie mums, Latvijā, dažādi šovi, kurā cilvēki sacenšas savās radošajās izpausmēm, ir ļoti populāri, un tie sabiedrībai ļoti patīk. Latviešiem vispār ir ļoti izteikta interese par cilvēkiem - gan zināmiem, gan ne tik atpazīstamiem, viņu panākumiem un neveiksmēm," novērojumā dalās Sedlenieks.
Šī tendence, pēc eksperta domām, izpaužas arī kā preses īpatnība, jo gandrīz visi žurnāli raksta vairāk par personībām, nevis procesiem - gan dzeltenā prese, gan pat tāds izdevums kā Rīgas laiks, kurā gan šādi materiāli ir mazāk, bet ir. "Latvijas publikai cilvēki interesē vairāk nekā idejas, procesi un to analīze," novērojis Sedlenieks.
Personību kults darbojas arī politikā, ko apliecina arī salīdzinoši nesen izveidotā Zatlera Reformu partija un citi politiski spēki, kas tiek veidoti, balstoties uz personībām, nevis idejām.
"Protams, arī šovi ir orientēti uz personībām, un cilvēkiem ir interesanti sekot līdzi, kā tiem nabadziņiem iet, iedomājoties, kā viņam pašam klātos šova dalībnieku vietā. Šovs var palīdzēt saprast, kādas ir uzvarošās formulas, kas izskatās labi citu acīs un kas nē," atzīst Sedlenieks.
Kā bīstamu talantu šovu "blakusproduktu" sabiedrības kopējā attīstība sociālantropologs min to, ka talantu šovi un citi televīzijas projekti, kurā cilvēki cīnās par uzvaru, pārlieku lielu uzsvaru liek uz sacensību.
"Šie sacensību modeļi, kad, piemēram, draugs nodod draugu, tiek pārņemti arī dzīvē. Daudzi mācās no televīzijā redzamajiem cilvēkiem, jo, ja jau to rāda TV, tā ir norma, un cilvēki to pieņem. Mēs cenšamies izcelties, pakāpjoties uz citu cilvēku pleciem. Visi sacenšas ar visiem, bet ir pierādīts, ka dzīvē šāda taktika ir destruktīva," skaidro Sedlenieks.
Protams, talantu šoviem ir arī savas pozitīvās iezīmes, piemēram, tas, ka jauniešiem tā ir iespēja gūt atpazīstamību, parādīt savas spējas visai Latvijai, jo, ja šādu šovu nebūtu, daudzi cilvēki slīgtu depresijā kādā dziļā kaktā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!